Pētījums sniedz vēsturisku ieskatu Salaspils nometnes notikumos no cita skatupunkta – attiecības, komunikācija, nometnes apstākļi un emocijas. Kā vēstulēs izpaužas cenzūra un pašcenzūra? Kādi tēlainās izteiksmes līdzekļi un zemteksts parādās vēstulēs? Šiem un citiem pētnieciskiem jautājumiem autore pievērsās savā darbā, kura ietvaros notika muzeju un krājumu apzināšana un vēstuļu fotografēšana, dokumentu analīze, kvantitatīvā, kā arī kvalitatīvā kontentanalīze.
Autore atzīst, ka korespondencē kopumā cenzūras zīmogs redzams 24 vēstulēs no 123, kas parāda pašcenzūras klātesamību – to saturā minimāli parādās negatīva informācija par nometni: “Vēstulēs novērojama apzināta pašcenzūras izpausme, pārsvarā redzama pašcenzūras apspiešanas un interpretācijas tehnikas izmantošana, informāciju noklusējot vai izmantojot tēlainās izteiksmes līdzekļus un zemtekstu nozīmes interpretācijai. Pašcenzūras klātbūtni vēstulēs visvieglāk analizēt, salīdzinot to korespondenci ar vēstulēm, kurās šāda zīmoga nav. Tādās vēstulēs bieži vērojama negatīva informācija par nometni – pieminēti sodi, asins noņemšana, bērnu mirstība, pratināšana,” savā pētījumā secina M.Birzniece.
Nenoliedzami, vēstuļu viens no galvenajiem rakstīšanas mērķiem bija attiecību uzturēšana, šai kategorijai veidojot lielāko īpatsvaru vēstuļu saturā – 30%. Pārsvarā korespondences autori izrādīja interesi par dažādiem notikumiem tuvinieku dzīvēs, kā arī izteiktu interesi par bērniem. Autore uzsver, ka vēstulēs novērojams attiecību personiskais līmenis, kas ir interpersonālas komunikācijas pamatnoteikums. To var novērot korespondences uzrunas un noslēguma daļā, kā arī rakstītajā otrajā personā, lietotajos mīļvārdiņos un deminutīvos. Visbiežāk novērota interpersonālās komunikācijas attīstības pieeja ar psiholoģisko informācijas pieejamības līmeni, jo vēstulēs novērojama unikāla informācija ar dažādām personiskajām iezīmēm.
Pētot dzīves apstākļu reprezentāciju, autore min, ka sarakstēs parādās informācija par darbiem nometnē un dzīvei nepieciešamām lietām: “Vēstuļu saturā objektivizēti tādi vārdi kā “viegli pagatavojami produkti”, ar ko apzīmēja biežāk lietotos vārdus – maize, sviests, sausiņi; “darbs”, kas reprezentē satikšanos un iespēju nelegāli ienest lietas un vēstules, “nehigiēniski apstākļi”, kas izpaudās tādu vārdu lietojumā kā utis, blaktis, blusas; “higiēna”, ko reprezentēja ar tādiem vārdiem kā pirts, zobu pasta, ziepes, galvas pulveris.”
Maģistra darba ietvaros secināts, ka vēstuļu saturā novērojams tēlainās izteiksmes līdzekļu lietojums – metaforas, metonīmijas, personifikācijas, salīdzinājumi – kas ir viena no sociālās reprezentācijas raksturīpašībām. Ar šo līdzekļu palīdzību saziņā parādās arī zemteksts, tālāk informāciju tās saņēmējam nododot interpretācijai, tas bieži pavadīts ar daudzpunktes un pēdiņu lietojumu.
“No cilvēku rakstītajām liecībām konkrētajā laikā un telpā iespējams iegūt pilnīgāku priekšstatu, kā nometne tiek reprezentēta gan cilvēku dzīvēs, gan arī šo vēstuļu adresātu acīs, gan arī kāda informācija vēlāk tika rādīta plašākai publikai, un kā mums šī informācija parādās šobrīd,” savu pētījuma aktualitāti pamato M.Birzniece.
Jāatzīmē, ka M.Birzniece šogad absolvēja LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmu – ar sarkano diplomu un unikālu pētījumu. Savukārt pirmo reizi maģistrante iepazīstināja ar savu pētījumu klausītājus, raisot lielu interesi jau ikgadējā Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas “Zināšanu agorā 2022”, kurā LU Inovāciju centrs LUMIC aicināja doktorantus, maģistrantus un zinātniskā grāda pretendentus iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai sāktu pētījumu.
M.Birznieces uzstāšanās video LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienā: https://www.youtube.com/watch?v=xtsviFDeIQM
20. maijā Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto gadu organizēja atklājumu un inovāciju pasākumu LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena. LU doktoranti, maģistranti un zinātniskā grāda pretendenti piedalījās Zināšanu agorā, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām. “Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu. Šogad “Zināšanu agorā” ar vadmotīvu “Zinātne bez robežām” izskanēja pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus, pētījumu stāsta veidošanai izmantojot četras stihijas – gaisu, uguni, ūdeni un zemi, tādejādi veidojot mazliet neierastu saktu uz LU plašo pētījumu tēmu un jomu.
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.