Visvairāk izpētīta tieši akūta insulta stadija: šūnu, audu un dzīvnieku līmenī. Savukārt nav plaši izpētītas ilgtermiņa negatīvas insulta sekas un nav pieejamas farmakoloģiskas pieejas, kas būtu vērstas uz ilgtermiņa patoloģisko procesu novēršanu. Tādejādi LU Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas katedras pētnieki veic daudzfunkcionālu šo parametru analīzi. Divus mēnešus pēc eksperimentāla insulta radīšanas pelēm ir atrastas funkcionālas izmaiņas vairākos smadzeņu procesos – jaunu neironu un asinsvadu veidošanā.
Vladimirs Piļipenko uzsver, ka išēmisks insults ir viens no galvenajiem invaliditātes un nāves cēloņiem pasaulē. Tas rodas no asinsvadu nosprostošanas un nepietiekama skābekļa piegādes audiem. “Pētījuma novitāte ir tajā, ka mēs preklīniski, grauzējos pētām procesus, kas notiek ilgtermiņā – vairākus mēnešus – pēc išemiska insulta, un salīdzinām funkcionālās izmaiņas starp insulta skarto un neskarto smadzeņu puslodi modeļa dzīvniekā. Tāpat mēs salīdzinām šīs izmaiņas išēmiska insulta modeļdzīvniekos ar vesela dzīvnieka smadzeņu puslodēm. Atbildes no pētījumiem grauzējos var izmantot jauno pieeju meklējumiem insulta ārstēšanai cilvēkos, protams, ar zināmiem ierobežojumiem,” skaidro pētnieks.
Izpēte notiek vairākos procesos, kas iesaistīti ilgtermiņā pie išemiska insulta. Izmaiņas procesos tiek pētītas izmēģinājuma dzīvniekos, tiem izveidojot išēmisko insultu. Pētnieki salīdzina izmaiņas smadzeņu rajonos, kurus skar insults: striatumā, garozā un hipokampā.
Turpmākā pētījuma nākotnes plānos ir noteikt izmaiņas smadzeņu procesos vēl ilgstošākā laika nogrieznī (sešus mēnešus pēc insulta izveidošanas). Tāpat paredzēts agrīni pēc insulta izveides ievadīt vairākus farmakoloģiskus preparātus un pārbaudīt to efektivitāti ilgtermiņa negatīvu seku novēršanā. V. Piļipenko uzsver, ka šīs fundamentālās zināšanas nākotnē var būtiski palīdzēt cilvēkiem, saprotot padziļināti gan slimības norisi, gan arī piemērojot labākas ārstēšanas metodes.
23. un 24. septembrī LU norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.
“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā. Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja vairāk nekā 50 pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus vairākās jomās.
