Pēdējā desmitgadē Latviju dzīvesvietai izvēlējušies dažādu tautību pārstāvji. Vislielākais imigrācijas pārsvars pār emigrāciju bijis indiešu, uzbeku un ķīniešu vidū, kas pārsvarā apmetušies Rīgā un tās apkārtnē, secināts Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) pētījumā “Imigrantu jaunās kopienas un to ģeogrāfija Latvijā”.
LU veiktais pētījums par etnisko grupu izvietojuma iezīmēm Latvijas lielajās pilsētās ļāva noskaidrot imigrantu demogrāfisko profilu un dzīvesvietu ģeogrāfiju, analizējot tās etniskās grupas, kuru pārstāvju skaits Latvijā ir būtiski mainījies migrācijas rezultātā.
Latvija pārsvarā asociējas ar emigrāciju jeb iedzīvotāju aizbraukšanu, lai gan tieši imigrācijas rezultātā valstī ir liela etniskā daudzveidība ar vairāk nekā 160 dažādu tautību pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Turklāt mazliet vairāk par 12% valsts iedzīvotāju ir dzimuši ārvalstīs.
Vienlaikus Latvijā līdz šim maz pētītas atsevišķu tautību izvietojuma iezīmes, savstarpējā nošķiršanās pakāpe un demogrāfiskais profils. “Etnisko grupu izvietojuma iezīmes ir svarīgi pētīt, jo to telpiska nošķiršanās ir izaicinājums plašākiem integrācijas procesiem sabiedrībā un būtisks jautājums vietējo kopienu ilgtspējai,” pētījuma aktualitāti pamato ĢZZF asociētais profesors Māris Bērziņš.
Pētījumā tika izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes apkopoti iedzīvotāju reģistra un tautas skaitīšanas dati. Analizējot starpvalstu migrācijas dinamiku Latvijā (2011.–2019. gads) noskaidrots, ka lielākais imigrācijas pārsvars pār emigrāciju bijis indiešiem (1062), uzbekiem (1017) un ķīniešiem (203). Latvija ir pievilcīgs galamērķis dzīvei, studijām un darbam arī vjetnamiešiem, turkiem, francūžiem, ukraiņiem, kazahiem, itāļiem un angļiem.
Indiešu un uzbeku demogrāfiskajā profilā iezīmējas ievērojams gados jaunu vīriešu (20–24 gadi) pārsvars, kas ir tipiska imigrācijas iezīme daudzviet pasaulē. Savukārt ķīniešiem raksturīga mazliet daudzveidīgāka dzimuma vecuma struktūra.
Pēc dzīvesvietas izvēles Latvija neatšķiras no citām attīstītajām Ziemeļamerikas un Rietumeiropas valstīm, kur imigranti galvenokārt koncentrējas lielākajos apdzīvojuma centros – Latvijas gadījumā tā ir Rīga un tās apkārtne. Atsevišķas imigrantu etniskās grupas, piemēram, indieši dzīvesvietai izvēlējušies arī Rēzekni, kur, acīmredzot, augstākās izglītības eksports spēlē lielu lomu.
Arī Rīgā indiešu un uzbeku dzīvesvietas ir cieši saistītas ar augstākās izglītības institūciju izvietojumu pilsētā. Uzskatāmi redzama imigrantu jauno kopienu koncentrācija Rīgas centrā, Ķīpsalā, t. s. Zināšanu jūdzē, Atgāzenē, Turības apkaimē un Ziepniekkalnā. Savukārt uzbekiem un ķīniešiem raksturīgi apmesties arī Rīgas nomalēs – Bolderājā, Mangaļsalā un Kleistu apkaimē.
“Migrācija ir globāls process, kas piesaistīs vēl jaunas un daudzveidīgas imigrantu grupas. Tas, savukārt, ietekmēs vietējo kopienu sociāli demogrāfisko struktūru pilsētas apkaimēs. Iespējams, pēc vairākiem gadiem mēs Rīgā redzēsim “Mazo Bombeju” vai “Chinatown”, bilst pētnieks.
23. un 24. septembrī LU norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.
“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.
Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja vairāk nekā 50 pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus vairākās jomās.