Medicīnas nozares pētnieku aplēses paredz, ka līdz 2025. gadam būs sekvencēti vismaz 100 miljoni genomu, bet šis skaits var sasniegt pat 2 miljardus. Kā pētniekiem, uzņēmumiem un valdībai jēgpilni šo milzīgo datu apjomu izmantot?
Mūsdienās pētniekiem ir pieeja lielākam apjomam dažādu datu nekā jebkad agrāk. Datoru jaudas ir pietiekamas, lai efektīvi analizētu, apstrādātu un dalītos ar rezultātiem. Kā to visu var izmantot, lai radītu jaunas un labākas ārstēšanas metodes?
Tāpēc 20. un 21. martā Latvijas Universitātes un Microsoft inovāciju centrā notika LUMIC rīkotas lekcijas. Pirmā, 20. martā bija publiska bezmaksas lekcija sadarbībā ar Microsoft studentiem un citiem interesentiem par genomiku un tehnoloģiju sniegtajām iespējām. Savukārt otrajā dienā tika aicināti pētnieki, universitāšu pārstāvji un publiskā sektora eksperti, lai kopīgi spriestu par genomikas un personalizētās medicīnas attīstības iespējām globāli un Latvijā.
Pasākumu atklāja profesore Signe Bāliņa, klātesošos iepazīstinot ar projektu “Uz genoma un veselības datiem balstītas vēža prognozēšanas infrastruktūras izveide” un pastāstot, kā tehnoloģijas un mākslīgais intelekts palīdz mediķiem agrīni diagnosticēt vēzi un pat noteikt, kuri cilvēki ir riska grupā.
Eksperti Bobs Deividsons (Bob Davidson), Microsoft vadošais programmatūru arhitekts un Erdals Kosguns (Erdal Cosgun), datu zinātnieks Microsoft genomikas, mākslīgā intelekta un pētniecības (genomics, AI & Research) grupā stāstīja par to, kā mākslīgais intelekts palīdz ārstiem risināt kompleksas veselības problēmas un kā labāk izmantot mākoņtehnoloģijas, lai veicinātu genomikas datu zinātnes attīstību.