Nākamo desmit, divdesmit gadu laikā gēnu analīze un lielie dati mainīs medicīnu; Latvijā top pilotprojekts jaunas uz lielajiem datiem balstītas plaušu vēža riska izvērtēšanas, agrīnās diagnostikas un prognozēšanas metodes izstrādei.
Mainīt pašos pamatos
Atrodot efektīvu un ērtu metodi agrīnai plaušu vēža diagnostikai, būtu lielākas iespējas pacientus ārstēt, saka Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, rektora vietniece digitālās sabiedrības jautājumos Signe Bāliņa. Viņa kopā ar kolēģiem, tajā skaitā LU Medicīnas fakultātes Internās medicīnas katedras profesoru, kardiologu Andreju Ērgli un starptautiskiem partneriem no farmācijas uzņēmuma Roche, tehnoloģiju milža Microsoft veselības segmenta un gēnu pētniecības uzņēmuma BGI vētī genoma un lielo datu izmantošanas iespējas medicīnā un veselības aprūpē. «Nākamo desmit divdesmit gadu laikā gēnu analīze un lielie dati mainīs medicīnu, veicinot pāreju no principa «vienas zāles visiem» uz individualizētu ārstniecību, piemeklējot efektīvākos medikamentus un terapiju, vadoties pēc pacienta veselības stāvokļa, ģenētikas, iepriekšējas reakcijas uz ārstēšanu un citiem faktoriem. Mums Latvijā ir jāiekļaujas šajā tendencē,» pārliecināta S. Bāliņa.
Lai to paveiktu, nepieciešams izveidot visaptverošu un drošu datu infrastruktūras arhitektūras modeli – datu ezeru, kurā «satecētu» informācija no valsts reģistriem, slimnīcām, pacientu pašu sniegtām un dažādu iekārtu ģenerātām ziņām. Pašlaik Latvijas veselības ekosistēmā pastāv dažāda veida strukturēti un nestrukturēti medicīniskie dati, kas ne vienmēr ir pieejami digitālā formātā un tiek uzglabāti, piemēram, medicīniskajā vēsturē, biomarķieros u.c. Saliekot visus datus kopā, tiktu izveidota nacionāla mēroga platforma. Datus integrējot, būtu iespējams tos analizēt kopsakarībās.
Datu platforma varētu kalpot par pamatu arvien jaunu zināšanu un risinājumu radīšanai kā medicīnā, tā IT nozarē. «Uz platformas bāzes tehnoloģiju kompānijas varētu radīt jaunus risinājumus datu analīzei, vizualizācijai, ievadei, drošības pastiprināšanai. Ārstniecības iestādes varētu izmantot datu kopumu un datu analīzes tehnoloģijas, lai nodrošinātu datu un saskarnes risinājumus efektīvākai lēmumu pieņemšanai par atbilstošākajām terapijas metodēm, tādējādi veicinot rentablākas veselības aprūpes sistēmas attīstību. Vīzija par nākotnes medicīnu - ārstam dažādi mākslīgā intelekta rīki iesaka, kādu terapiju veikt, protams, gala lēmumu pieņem ārsts. Mākslīgā intelekta būtība ir izdarīt to, ko cilvēks reālā laikā nevar izdarīt. Mums Latvijā ir kompetences – mums ir spēcīga pētniecība IT jomā, spēcīga IT industrija, IT nozare ir trešā eksportspējīgākā tautsaimniecības nozare un trešā lielākā nodokļu maksātāja, mums ir inovatīvi domājoši un kompetenti mediķi. Kad mediķi satiekas ar IKT speciālistiem, var rasties jaunas idejas - mediķi nāk ar problēmu, tehnoloģiju cilvēki redz, kā pie risinājuma nonākt. Mans tēvs bija medicīnas profesors. Kad studēju datoriķos, viņš teica – tikai brīdī, kad vairākas zinātnes satiekas, kaut kas jauns rodas. Ir pagājis laiks un es esmu nonākusi atpakaļ pie medicīnas – pie tā, kā IT var palīdzēt medicīnai,» pauž S. Bāliņa.
Ideja par datu infrastruktūras izveidi LU zinātniekiem ir vairāk nekā pusotru gadu. Pirmās sarunas bijušas ar Roche pārstāvjiem, pērnvasar ASV - ar Microsoft gēnu speciālistiem, bet šā gada janvārī Rīgā tikās Microsoft, Roche un BGI pētnieki, kopīgi attīstot ideju par datu infrastruktūras iespēju testēšanu pilotprojektā, atbalstot jaunas plaušu vēža riska novērtēšanas, diagnostikas, prognozēšanas un terapeitiskās efektivitātes metodes izstrādi.
Kā pēc tikšanās šā gada sākumā norādīja Microsoft Artificial Intelligence and Research genomikas virziena vadītāja Džeralīna Millere (Geralyn Miller), «Microsoft iesaiste šajā projektā ir loģisks nākamais solis pēc Inovāciju centra izveides. Latvija ir definējusi savu stratēģisko vīziju par datos balstītu attīstību, un mēs esam gatavi būt viens no partneriem šajā ceļā — piesaistot savus pētniekus, piešķirot tehnoloģijas un resursus zinātnes attīstībai un inovācijām ar starptautisku potenciālu.» Microsoft nodrošinājis piekļuvi savam mākonim, lai tur būtu iespējams izveidot prototipu datu infrastruktūrai. Kā saka S. Bāliņa, tas ir pirmais šāds atbalsts zinātniekiem Baltijā. «Microsoft ir milzu pētniecības kapacitāte, tās pētniecības budžets ir lielāks par mūsu valsts budžetu. Lielās pasaules korporācijas redz ģenētiku kā vienu no nākotnes virzieniem, jautājums – kurai būs labākie rīki datu analīzei, kura izstrādās labākos algoritmus dat apstrādei. Mūsu pētnieki var uzlabot algoritmus, ļaut saprast, kā uzlabot lietojamību,» Microsoft ieinteresētību pamato LU profesore.
Medicīnas datu sensitivitātes dēļ visā pasaulē aktuāls ir jautājums par datu drošību. Pētniecībai izmantojami pseido-anonimizēti dati, kas tiek uzglabāti drošā mākonī Eiropas Savienībā. To izmantošana iespējama tikai ar pacientu atļauju. Tiek domāts par atļauju pārvaldību, jo var būt pacienti, kuri savus datus ļauj izmantot tikai vienā pētījumā, citi – vairākos. Tāpat jāparedz risinājumu, kā pacientam, ja viņš vai viņa to vēlas, paziņot par datu analīzes rezultātiem, piemēram, konstatētiem veselības riskiem.
Fragments no raksta "Izskaitļot vēzi", kas primāri publicēts 29.11.2018 žurnāla "Innovation" Nr. 5. Raksta autore Lāsma Vaivare.
Pilna raksts pieejms: https://issuu.com/rigastehniskauniversitate/docs/innovation_2018_rudens_small_link
