Izceļot jauno pētnieku sasniegumus, Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto reizi rīkoja Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu, kurā pulcējās Latvijas lielākās universitātes studenti, absolventi, zinātnieki un pētnieki. Klātesošie tika iepazīstināti ar jaunākajiem atklājumiem un sasniegumiem, bet jaunie pētnieki sacentās konkursos “Ideju laboratorija” un “Zināšanu agora”, ģenerējot inovatīvas idejas universitātes un zinātnes attīstībai Latvijā. Tehnoloģiju dienā notika ne vien iedvesmojošas sarunas ar LU absolventiem, kas sekmīgi darbojas zinātnes un uzņēmējdarbības laukā, bet arī intelektuāla trīs rektoru diskusija par viņu akadēmisko ceļu, zinātnes attīstību un nākotnes inovācijām.

“Izglītība un zinātne ir vienas no būtiskākajām inovāciju ekosistēmas sastāvdaļām. Ja tehnoloģiju un inovāciju attīstībā nepieciešamie rīki var būt ierobežoti, finansējums – vienmēr var būt lielāks, tad idejas ir tā prizma, kurai absolūti nav robežu. Paldies Latvijas Universitātei par tradīciju rīkot Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu, kas ir kļuvusi par vienu no iespējām, kā gūt jaunas idejas un apmainīties ar labās prakses piemēriem, lai atbildētu uz jautājumu, kas vēl mums jāpaveic, lai sekmētu konkurētspēju,” LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas atklāšanā uzsvēra Anita Muižniece, izglītības un zinātnes ministre.

Ideju cīņas un Zināšanu agora

LU Inovāciju centra LUMIC organizētajā konkursā “Ideju laboratorija” studenti tika mudināti iesaistīties universitātes ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un zinātnes izaugsmē. Studentu izvēlētās tēmas bija saistītas ar studentu aktīvāku iesaisti zinātnē. Divu dienu garumā tika  domāts par modeļiem, kā veicināt gan pamata līmeņa, gan augstākā līmeņa studentu iesaisti zinātnē un sekmēt starpdisciplināru pētījumu ideju attīstību. Dalībnieki tika ierauti ideju ģenerēšanas virpulī, kopīgi radot inovatīvus risinājumus studiju procesa uzlabošanai, vienlaicīgi mudinot jauniešus izvēlēties zinātni kā turpmāko profesionālo ceļu. 

Par labāko ideju autoriem tika atzīta komanda “Dizaineri”. Studenti Aivars Elksnis, Sandra Solvita Bērziņa, Rolands Hartmanis un Roberts Kalnītis piedāvāja izveidot vienotu platformu zinātniskās izpētes procesam, kas veicinātu visu līmeņu studentu savstarpējo sadarbību un zinātnes attīstību kopumā. Otro vietu dalīja komandas "Studenti zinātnei" (Daniels Heincis, Linda Trofimoviča, Pēteris Hermanis Osipovs) un “Sokrats” (Greta Pettinena un Arta Elizabete Zēna, kura pieslēdzās konkursam no Somijas, esot “Erasmus” programmā). “Studenti zinātnei” prezentēja ideju par programmu, kuras ietvaros studentiem būtu iespēja piedāvāt savas idejas pētījumiem un pēcāk tos ar mentoru palīdzību arī realizēt, savukārt “Sokrats” iepazīstināja ar zināšanu kafejnīcas koncepciju. Ideju laboratorijas labākās trīs komandas kopā saņēma 3000 eiro lielu stipendiju savu ideju tālākai realizācijai. Aktīvākie laboratorijas dalībnieki saņēma arī papildu veicinošās balvas no uzņēmumiem “Narvesen”, “MyFitness”, “Caffeine” un “Kuģīts Vecrīga”.

Tāpat LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienā norisinājās arī jauno pētnieku konkurss “Zināšanu agora”. Konkursa ietvaros kompetenta žūrija vērtēja dalībnieku – LU maģistrantu, doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu – veiktos pētījumus un to rezultātus. Konkursā godalgoto pirmo vietu ieguva Rihards Parandjuks, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes doktorants par pētījumu “Sporta integrācijas iespējas un ietekme vispārizglītojošām skolām”. Pētījuma ietvaros R. Parandjuks analizēja sporta ietekmi uz bērnu un jauniešu koncentrēšanos spēju, mentālo un fizisko veselību, kā arī vispārizglītojošo skolu iespējām nodrošināt kvalitatīvas fiziskās aktivitātes sporta nodarbību ietvaros. Viņš uzskata, ka sporta nozīme sabiedrībā ir jāskata plašāk, jo ar tā palīdzību ir iespējams nodrošināt cilvēku ilgtspējību un ekonomisko labklājību.

Par otru labāko Zināšanu agorā tika atzīts Elizabetes Grinblates, LU Humanitāro zinātņu fakultātes maģistrantes, projekts par virtuālā kurltūrvēsturiskā mantojuma radīšanu jauniešiem. Pētījumā studente centās atbildēt uz jautājumu, vai virtuālais kultūrvēsturiskais mantojums palīdz radīt jaunas atceres formas vai tomēr tas ir postmodernisma rezultāts.

Savukārt trešo vietu izcīnīja Anna Elizabete Griķe ar pētījumu par tautas dievbijību Romas Katoļu draudzēs Krievijas un Baltkrievijas pierobežā. Savā pētījumā, apvienojot divas zinātnes nozares – folkloristiku un antropoloģiju – viņa pētīja pierobežu iedzīvotāju dievbijības izpausmes caur tradīcijām, kas saglabājušās līdz pat mūsdienām.

 “Latvijas Universitātes virsuzdevums ir ne vien sniegt akadēmiskas zināšanas studentiem un jaunajiem pētniekiem, bet arī iedrošināt jaunos censoņus sapņot un īstenot savas vispārdrošākās idejas. Paldies visiem Zināšanu agoras un Ideju laboratorijas dalībniekiem par ieguldīto darbu gan ideju ģenerēšanā, gan dažādu jomu pētniecībā! Aicinu jūs neapstāties pie iesāktā, bet turpināt mērķtiecīgi doties uz priekšu pretim savām iecerēm! Ceru, ka Latvijas Universitāte un LU Inovāciju centrs LUMIC ir kalpojis kā lielisks atspēriena punkts jūsu tālākajā ceļā uz sasniegumiem zinātnē un pētniecībā,” uzsver LUMIC centra vadītāja, profesore Signe Bāliņa. 

Aizraujošas diskusijas un iedvesmojošas sarunas

LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienā ar iedvesmas runām studentiem, jaunajiem pētniekiem un zinātniekiem uzstājās Renāte Strazdiņa, "Microsoft" digitālās transformācijas pakalpojumu grupas vadītāja Centrālās un Austrumeiropas reģionā, Rūta Dimanta, labdarības organizācijas Ziedot.lv izveidotāja un vadītāja, kā arī kapelāns Elmārs Pļaviņš, NBS vecākais eksperts starptautiskās militāri reliģiskās sadarbības jautājumos. Iedvesmas personas dalījās ar ieteikumiem, kas viņiem palīdz veicināt sasniegumus, ģenerēt inovatīvas idejas un īstenot iecerētos mērķus par spīti robežām.  

Tehnoloģiju dienā tika izceltas izcilības studentu, doktorantu un pētnieku vidū. Kristīne Irtiševa, LU inkubatora komanda “Humico” pārstāve, iepazīstināja ar efektīvu, videi draudzīgu augsnes uzlabošanas metodi, kuras ietvaros izstrādāta kūdras pārstrādes tehnoloģija jaunu inovatīvu produktu iegūšanai. Natālija Jermolajeva pastāstīja par pašas izstrādātu stāju koriģējošu T-kreklu, kā rezultātā izveidots sekmīgs jaunuzņēmums. Elizabete Grinblate, LU studentu zinātniskās konferences “INITIUM” dalībniece, prezentēja referātu par sarežģīta kultūrvēsturiskā mantojuma digitalizāciju.

Savukārt pasākuma kulminācija sasniegta trīs rektoru diskusijā, kurā par pētniecību un zinātni, to lomu sabiedrībā šodien un turpmāk, ceļu uz karjeru un panākumiem akadēmiskajā vidē, LU attīstības perspektīvām trīs Latvijas Universitātes rektorus – prof. Indriķi Muižnieku, prof. Mārci Auziņu un prof. Ivars Lāci – izvaicāja prof. Signe Bāliņa.

Trīs rektoru diskusijas ietvaros LU rektors prof. Indriķis Muižnieks izcēla LU spēku un konkurētspēju: “Latvijas Universitāte ir augusi kopā ar šo valsti, kas ir devis mums stingru pamatu tālākai attīstībai un ir ļāvis būt pēc iespējas daudzveidīgākiem, piedāvājot topošajiem speciālistiem iespēju apgūt daudz dažādu jomu, kas, mijiedarbojoties, viena otru brīnišķīgi papildina. Tieši mūsu vēsture un atvērtība jaunajam ir ļāvusi saglabāt konkurētspēju un būt līdzvērtīgā līmenī ar spēcīgākajām pasaules universitātēm. Paldies LU Inovāciju centram LUMIC par iespēju reizi gadā nosvinēt mūsu sasniegumus zinātnē un pētniecībā un atkāroti ieraudzīt universitāti kā atklātu, iesaistošu, zināšanu, tehnoloģiju un inovāciju ekosistēmu.” Prof. Ivars Lācis uzsvēra, ka šobrīd mūsdienās jaunajiem zinātniekiem ir jāsakaras ar daudz vairāk izaicinājumiem nekā iepriekšējai paaudzei, piemēram, informācijas un iespēju pārpilnību, kā arī nepieciešamību nevilcinoties pieņemt lēmumu. Diskusijas laikā profesors aicināja universitāti veidot par vietu, kurā studenti iegūst eksistenciālas vērtības turpmākajām dzīves gaitām. Savukārt prof. Mārcis Auziņš mudināja izglītības nozares pārstāvjus padomāt par to, ko vēl var darīt, lai veicinātu pastiprinātu cilvēku interesi par zinātni un pētniecību, kā arī aicināja jaunos zinātniekus sevi salīdzināt ne tikai ar kolēģiem Latvijas, bet arī pasaules mērogā, tādā veidā veicinot Latvijas zinātnes attīstību.

Avatārs, kartes projekcija un vakara daļa

Viesus un dalībniekus pārsteidza un uzmanību piesaistīja arī interaktīvi elementi. LU absolventu kartes projekcijā tika atspoguļotas vietas pasaules visos kontinentos, kur sava darba nospiedumus atstājuši universitātes absolventi. Animēts avatārs vadīja preses konferenci un pat piedalījās rektoru diskusijā ar savām atziņām. Savukārt vakara noslēgumā pasākuma apmeklētājiem bija iespēja sumināt panākumus, dziedāt līdzi un dejot koncertā, kurā uzstājās dziedātājs Daumants Kalniņš ar mūziķiem.

Jāatzīmē, ka Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena projekta “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” ietvaros norisinājās ceturto reizi ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni un interesi par zinātni un pētniecību, kā arī stiprinātu pārliecību, ka zinātne mūsdienās ir atvērta, pievilcīga un perspektīva. Šī gada Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas vadmotīvs bija “Zinātne bez robežām”, kas simboliski atspoguļo zinātnes universitātes vērtības un mērķus.

Pasākums tika organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.