Cilvēkiem ir jāievēro dažādus dezinfekcijās pasākumus, lai izvairītos no slimību izplatības. Pirmkārt, tā ir roku mazgāšana, izvairīšanās no publiskām vietām, kā arī cita veida pasākumi. Lai arī bieži publisko vietu pasargāšana tiek uzticēta pašām iestādēm vai arī uzņēmumiem, daļēji mēs paļaujamies uz pašiem cilvēkiem, lai viņi ievērotu noteiktas prasības. Taču, kā liecina pētījuma rezultāti: 71% aptaujāto cilvēku izmanto dezinfekcijas pasākumus, savukārt 29% atbildēja, ka tos tomēr neievēro,” savās pētījuma atziņās dalās Rihards Ruska.
Šobrīd zināmi trīs veidi, kā izvairīties no saskarsmes ar vīrusiem – 1. ultravioletā gaisma, 2. spirta līdzekļi, 3. cimdi. Visiem šiem līdzekļiem ir zināmi savi plusi un savi mīnusi. Pētījumā veikta salīdzinoša analīze vairākās pozīcijās: droši veselībai, pasīva vai aktīva aizsardzība un zems vai augsts atkritumu daudzums. Visos šajos kritērijos acīmredzama priekšrocība, salīdzinājumā arī citiem aizsardzības veidiem, ir antipatogēniem materiālu virsmu pārklājumiem, kas šajā gadījumā ir metāli, grafēna oksīds un polimēri.
“Kā strādā antipatogēnie pārklājumi? Metāli un grafēna oksīdi strādā tādā veidā, ka vīruss pieķeras pie virsmas, kura ir pārklāta, piemēram, ar sudrabu vai arī ar grafēna oksīdu un tas iekļūst šūnā, kaitējot procesiem, kas ir labvēlīgas vīrusa izdzīvošanai. Savukārt speciāli polimēri vai tikt izstrādāti speciāli tā, lai vīruss nepieķeras virsmai,” skaidro students.
Pētījums tika veikts LU Studentu Biznesa inkubatora ietvaros. Komandas ietvaros tika izstrādāts specializēts līdzeklis, kurš ir caurspīdīgs, viegli uzklājams, noturīgs, pašdezinficējošs. “Līdzeklis izstrādāts ar inovatīvu formulu, kas nekaitē veselībai un apkārtējai videi, tādā veidā varam būt droši, ka uz apstrādātās virsmas nebūs patogēnu. Apstrādes iespējas ir ļoti plašas un dažādas – sākot ar durvju rokturiem, pogām, labierīcībām, virtuves pārklājumiem, lifta pogām un citur,” uzsver R.Ruska.
23. un 24. septembrī LU norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.
“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā. Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja vairāk nekā 50 pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus vairākās jomās.
