Pagājušās nedēļas melnajai piektdienai sekoja šī pirmdiena – 29. novembris, kad visā pasaulē tika atzīmēta Kiberpirmdiena jeb e-komercijas diena. Tiešsaistes iepirkšanās ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, un tieši kiberpirmdiena asociējas ar dienu, kad tiešsaistē iespējams iegādāties visdažādākās preces ar atlaidēm vai īpašiem piedāvājumiem. Savukārt šodiena, 30. novembris, ir diena, kad cilvēki aicināti ne tikai padomāt, bet arī parūpēties par sava datoru drošību Starptautiskajā datoru drošības dienā (International Computer Security Day).
Tik strauja digitālo tehnoloģiju attīstība kā pašlaik vēl nav piedzīvota
Mēs gribam visu izdarīt ātrāk, efektīvāk un ar pēc iespējas mazākiem zudumiem. Un tieši to mums tehnoloģijas nodrošina – mēs varam optimizēt dažādus biznesa procesus, transformējot un digitalizējot tos. Tieši tādēļ ražotājiem arvien jāuzlabo tehnoloģiju jauda, jo palielinās funkcionalitāte, kurai nepieciešams lielāks ātrums un rezultāts. Jaunākās paaudzes tehnoloģijas jau šobrīd sniedz mums ļoti plašas iespējas un pielietojumu gan mūsu ikdienā, gan domājot par nākotnes izaicinājumiem. Daudziem no mums būtu grūti iedomāties ikdienu bez viedtālruņa vai viedpulksteņa, kas bija visai tāls sapnis pirms gadiem divdesmit.
Tehnoloģiju progresu virza pieprasījums un inovācijas ikvienā nozarē
Vēl pirms pavisam neilga laika mēs Latvijā bijām visai pasīvi e-komercijā gan no pieprasījuma, gan piedāvājuma puses. Tā 2013. gadā tikai 31.7% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā bija veikuši pirkumu tiešsaistē internetā personiskiem mērķiem. Šogad tādi jau ir bijuši 61.6% iedzīvotāju, savukārt to iedzīvotāju vidū, kuriem ir augstākā izglītība, tādi ir 80,6% (avots: data.stat.gov.lv).
Viens no šī kāpuma iemesliem ir pandēmija un ar to saistītā situācija Latvijā un pasaulē, kādēļ pēdējo divu gadu iedzīvotāju īpatsvars, kuri veic pirkumus tiešsaistē ir pieaudzis vairāk nekā par 15 procentiem.
Jāatzīmē, ka piedāvājuma pusē šis kāpums nav bijis tik straujš: laika posmā no 2018. līdz 2020. gadam uzņēmumu īpatsvars, kas pārdevuši preces vai pakalpojumus internetā vai citos datortīklos ir palielinājies no 13.8% līdz 17.1%, savukārt lielo uzņēmumu grupā šis īpatsvars ir pieaudzis no 35.1% 2018. gadā līdz 43.1% 2020. gadā. Latvijā nozaru griezumā tuvu 50% kāpums ir bijis uzņēmumiem vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarēs, kā arī ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem.
Lai e-komercija varētu sekmīgi un droši attīstīties, ir svarīgi attīstīt gan tehnoloģijas, gan uzticamus un ātrus piegādes kanālus, kas ilgus gadus Latvijā bija viens no e-komerciju bremzējošajiem faktoriem. No vienas puses tehnoloģiju progresu virza pieprasījums, no otras – inovācijas ikvienā nozarē, bet jo īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.
Kāda ir tehnoloģiju loma sabiedrības attīstībā
Pakalpojumu un datu pieejamība, ātrums un caurspīdība, jauni komunikācijas un biznesa veidi – to visu mums ir sniegušas tehnoloģijas. Potenciāls izaugsmei iet roku rokā ar zināšanām, izpratni un digitālajām prasmēm, kuru nepārtraukta pilnveidošana šodien ir priekšnosacījums un izaicinājums gan ikvienam no mums, gan arī organizāciju un valstu līmenī.
Šodienas un nākotnes Universitāte nav iedomājama bez digitālajām tehnoloģijām un bez ierīcēm, kas šīs tehnoloģijas ļauj pilnvērtīgi izmantot. Mūsu studenti, kas ir izauguši tehnoloģiju laikmetā, sagaida inovatīvu tehnoloģiju lietojumu studiju procesā – gan mūsdienīgas auditorijas, laboratorijas un kopbūšanas telpas, gan virtuālās laboratorijas, paplašināto realitāti, virtuālos asistentus, e-grāmatas un interaktīvus studiju materiālus. Lai arī dažkārt mums šķiet, ka tehnoloģiju ir par daudz, tomēr bez tām mums nebūtu bijis iespējams Latvijas Universitātē produktīvi strādāt pēdējā gada laikā, nodrošinot kvalitatīvas studijas un starptautisku sadarbību pētniecībā. Lai spētu tikt līdzi tehnoloģiju progresam, ikvienam no mums ir jāpadomā, kādas jaunas digitālās prasmes vēl būtu jāapgūst, jo tehnoloģiju vide un tās sniegtās iespējas nemitīgi mainās.
Dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir gatavi izmantot e-komercijas iespējas un ir gatavi arī mācību pakalpojumu saņemt un pirkt attālināti – tas dod mums papildu iespējas, ekonomē mūsu laiku un nodrošina nereti pat labāku pieredzi un kvalitāti kā šie paši pakalpojumi klātienē. Tādēļ mums Latvijas Universitātē ir jābūt gataviem un jābūt labākajiem digitālo tehnoloģiju lietojumā studiju un mūžizglītības nodrošināšanā, kā arī nemitīgi jāpilnveido savu studentu un docētāju digitālās prasmes.
Digitālo prasmju piedāvājums ir plašs, un augsta līmeņa digitālas prasmes varam apgūt attālināti arī tepat Latvijas Universitātes Inovāciju centrā www.lumic.lu.lv
Kā parūpēties par savu drošību tehnoloģiju laikmetā
Jo vairāk mēs mācāmies un strādājam digitālajā vidē, jo lielāka nozīme mums ir jāpievērš drošībai digitālajā vidē un kiberhigiēna. Datorvīrusi, krāpnieciskās darbības un identitātes uzlaušana interneta vidē – tie ir tikai daži no notikumiem, kurus var piedzīvot ikviens lietotājs. Tādēļ būtiski gādāt par savu un savu ierīču drošību jau preventīvi. Piemēram, pārliecinoties, ka izmantojam drošas paroles, ka neizpaužam savus datus aizdomīgās tīmekļa vietnēs, ka veicam atjauninājumus programmatūrai. Tāpat ieteicams iepazīties un lasīt visu informāciju, kurai piekrītam, reģistrējoties dažādās platformās. Lai arī ikdienā nereti nepievēršam tam uzmanību, riski, kas saistīti ar datu noplūšanu un drošību ir reāli un var radīt nopietnas sekas. Un arī šeit – mums ir jābūt informētiem un izglītotiem. Vietne, kurā vienmēr atrodama jaunākā un aktuālākā informācija ir Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novērošanas institūcijas tīmekļa vietne www.cert.lv, kur atrodami gan ieteikumi tehnoloģiju drošai lietošanai mums visiem, gan aktuālie kiberlaikapstākļi.
Izmantosim visas tehnoloģiju sniegtās iespējas, apgūstot tās!