Grantu konkursa fināla posmā sacentās un žūrijai savas biznesa idejas prezentēja 10 komandas. Ideju pārbagātībai nebija robežu: studenti, sekojot festivāla vadmotīvam “Jaunas nākotnes meklējumos", bija padomājuši par dabai draudzīgām idejām, kas cilvēkiem ikdienā atvieglotu dzīvi un atrisinātu ļoti daudz problēmu.
Tāpat studenti piedāvāja attīstīt ideju par menstruācijas laikam domātu apakšveļu, kas būtu ļoti praktisks un ekoloģisks risinājums. Komanda “Baltic Fungi” prezentēja ideju par rūpniecisku iekštelpu sēņu fermu, kas ļaus iegūt lielu ražu neatkarīgi no ārējā klimata, bet komanda “HeelMe” nāca klajā ar ideju par 3D tehnoloģijā īpaši printētu papēdi, kas palīdzētu cilvēkiem ar kāju garuma asimetriju.
Fokuss, pārliecība un radošums
Festivāls “Icebreakers’21” norisinājās klātienē LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā un tiešsaistē. Visas dienas garumā festivāla apmeklētājiem bija iespēja darboties radošajās darbnīcās un meistarklasēs, klausīties ekspertu diskusijās par aktuāliem mūsdienu pasaules un pēdējā gada jautājumiem, tostarp inovācijām zinātnē, medicīnā un tehnoloģijās.
Festivālu atklāja LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.
“Uzņēmēji rada, pieņem izaicinājumus un zina, kā kontrolēt situācijas. Ja tiek zaudēta iespēja, tiek zaudēts potenciāls. Pieņemiet iespēju, mācieties no tiem, kas kaut ko dzīvē jau ir sasnieguši. Radiet nākotni!” ceļa vārdus festivāla dalībniekiem teica LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.
Valsts prezidenta ārštata padomniece zinātnes un izglītības politikas jautājumos Ieva Siliņa savā uzrunā uzsvēra to, ka labam uzņēmējam ir nepieciešama emocionālā inteliģence, jo biznesā būs arī zaudējumi, lejupslīdei sekos augšupeja, tāpēc jātic arī veiksmei.
Pēc svinīgajām uzrunām festivāls turpinājās ar dažādām diskusijām un ekspertu prezentācijām. Vietējie un ārzemju eksperti no biznesa un augstskolu vides diskutēja par uzņēmējiem svarīgiem jautājumiem. Pirmie soļi biznesā nemaz nav viegli, tāpēc savā pieredzē un padomos dalījās biznesa jomas eksperti un jaunie uzņēmēji.
Zinātnes pētījumi liecina, ka labam uzņēmējam nepieciešamas trīs sastāvdaļas: pirmkārt, jābūt pārliecinātam, ka ar jebko būs iespējams tikt galā, otrkārt, vienmēr jāpieņem izaicinājumi un jāriskē, treškārt – nezaudēt laiku. Tā veiksmīga uzņēmēja recepti pirmajā diskusijā ieskicēja G. Bērziņš. Viņu papildināja Dāvids Svēte no Baltic Landlords, kurš uzvēra, ka vēl nepieciešams fokuss, pārliecība un radošums. Bet Marija Ručevska no Helve minēja, ka katram uzņēmējam jābūt spēcīgai misijai un pat apsēstībai ar savu biznesa ideju.
Par glābšanas riņķi attālinātā darba un izglītības laikmetā kļuvušas tehnoloģijas, kas pavērušas ceļu jauniem darba un uzņēmējdarbības veidiem, uzlabojot veselības pakalpojumus un nodrošinot drošus apstākļus. Tehnoloģijas uz visiem laikiem ir mainījušas cilvēku uzvedību, kas ir radījusi pilnīgi jaunu realitāti visās nozarēs. Nākotni noteiks drosmīgākie un vistālredzīgākie uzņēmēji, kas pasaulē notiekošo pārmaiņu ietekmē attīstīs savas tehnoloģijas, tā savā prezentācijā uzsvēra Accenture pārstāvis Staņislavs Hilčuks.
Savukārt par uzņēmuma vienu no svarīgākajām funkcijām – komunikāciju – diskutēja pieredzējuši Latvijas komunikācijas speciālisti un žurnālisti. Komunicējot ar mērķauditoriju, jāizvēlas atbilstoši komunikācijas kanāli. Piemēram, ja nepieciešams uzrunāt jauniešus, tad šobrīd ļoti populāra platforma jauniešu vidū ir lietotne Discord.
Svarīgi par saviem jaunumiem uzņēmumā informēt medijus, taču, veidojot preses relīzes, tajās ir jāiekļauj sava uzņēmuma stāsts, kas interesēs sabiedrību, ieteica Juris Jurāns no TVNET. “Pirmais teikums ir galvenais – lai prese pamanītu jūsu ziņu!” uzsvēra žurnālists. Žurnālisti saņem ļoti daudz e-pastu dienā, tāpēc jāpadomā, kā pasniegt stāstu, lai tas žurnālistam būtu piesaistošs.
“Zini auditoriju un runā valodā, kādā runā tavs patērētājs,” uzsvēra Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks. “Runāt tik vienkārši, cik vien iespējams. Ja tavai vecmāmiņai stāsts neliekas garlaicīgs, tad tas derēs arī sabiedrībai,” papildināja J. Jurāns.
Iedvesmas festivāls
“Icebreakers’21” diskusiju tēmu loks bija ļoti plašs – paneļdiskusijās eksperti diskutēja par inovācijām, kas veicina ilgtspējīgu un zaļu sabiedrību un radītu labāku dzīves kvalitāti sev un nākamajām paaudzēm; kā zināt, ko, kad un kā mainīt organizācijā, lai tā izdzīvotu, nevis sagādātu pārsteigumus; kādas ir galvenās stratēģijas finansējuma iegūšanai; kādi ir jaunumi digitālajā pasaulē, kādi jauninājumi un pārsteigumi mūs sagaida nākotnē un visbeidzot – kādas prasmes nepieciešamas, lai kļūtu par uzņēmēju.
Paralēli informatīvajām lekcijām ikvienam bija iespēja pārbaudīt savu veiksmi atjautības un laimes spēlē. Pareizi atbildot uz viktorīnas jautājumiem par Latvijas Universitāti un “Icebreakers” festivālu, festivāla apmeklētājiem bija iespēja griezt laimes ratu un saņemt balvas. Tāpat apmeklētājus izklaidēja "Improv Comedy Riga”, kas izspēlēja improvizētas ainas par dažādām dzīves situācijām.
Šoruden festivāls norisinājās jau ceturto reizi, šogad kļūstot par hibrīda pasākumum daļai piedaloties klātienē, bet daļai – attālināti. Festivāla pastāvēšanas laikā tas ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem starptautiskajiem uzņēmējdarbības notikumiem Latvijā un Baltijas reģionā, piedāvājot plašu programmu jaunajiem biznesa censoņiem.
Festivālu “Icebreakers’21” organizēja LU studentu Biznesa inkubators sadarbībā ar projekta ieviešanas partneriem Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabriku, kā arī pasākuma galvenajiem partneriem Inbox.lv un LMT Retail & Logistics. Tāpat festivāla tapšanu šogad atbalstīja Luminor: “Ar prieku atbalstām jauniešus ar padomu un veicinām jaunu risinājumu izmantošanu finanšu jomā ne tikai ikdienā, bet arī ilgtermiņā. Tādēļ priecājamies atbalstīt studentus un jaunos profesionāļus ar informāciju par to, kā gūt iemaņas ieguldījumu un uzkrājumu jomās, kas veicinās viņu finansiālo labklājību nākotnē. Aicinām jauniešus arī ikdienā aktīvi plānot savas finanses, interesēties un plānot, kā tās vairot nākotnē,” saka Luminor vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica.
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu. Projekts tiek īstenots, pateicoties Latvijas un ārvalstu mecenātu finansiālam atbalstam, ko administrē LU fonds.