No 12. līdz 14. maijam norisinājās Latvijas Universitātes (LU) un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) kopīgi rīkotais datu hakatons “Alternatīvā tautas skaitīšana”. Tā dalībnieki domubiedru komandās risināja 2021. gada tautas skaitīšanā konstatētos izaicinājumus un koprades ceļā meklēja iespējas, kā uzlabot tautas skaitīšanas datu kvalitāti.
Šogad tautas skaitīšana pirmo reizi ir notikusi bez tautas skaitītāju vizītēm vai anketu pildīšanas, izmantojot tikai administratīvajos reģistros pieejamos datus. Ja iepriekš tautas skaitītāji paši nāca pie iedzīvotājiem, tad hakatonā “Alternatīvā tautas skaitīšana” dati paši “atnāca” pie dalībniekiem, kuriem bija pieeja reāliem anonimizētiem tautas skaitīšanas datiem. Dalībniekiem bija iespēja iejusties statistiķa lomā un izdomāt jaunas pieejas un metodes, lai iegūtu patiesu ainu par Latvijas iedzīvotājiem, viņu izglītību, mājokļiem.
“Gribu teikt lielu paldies visām komandām un mentoriem par radošumu un idejām – tie ir vienpadsmit dažādi skatu punkti uz tautas skaitīšanas datiem un to, kā šos datus varētu izmantot un pilnveidot. Tās ir vienpadsmit jaunas idejas, un mēs sagaidām, ka kāda no tām īstenosies arī dzīvē. Lai visiem hakatona dalībniekiem nerimst interese par datiem un jaunām iespējām tos izmantot,” norādījusi LU Inovāciju centra vadītāja, profesore Signe Bāliņa.
Hakatonā piedalījās 11 komandas, kuras veidoja gan Latvijas augstskolu studenti, gan jau pieredzējuši datu entuziasti. Trīs dienu garumā hakatona dalībniekiem bija pieejamas gan Latvijas Universitātes, gan Sauthemptonas Universitātes profesoru lekcijas. Savukārt komandās dalībnieki strādāja pie konkrētiem reģistros balstītas tautas skaitīšanas izaicinājumiem.
Kā noteikt, vai personas deklarētā dzīvesvieta ir arī tās faktiskā dzīvesvieta? Kādi faktori veicina iedzīvotāju iekšējo migrāciju? Kādi sociālie un demogrāfiskie faktori ietekmē cilvēka vēlmi iegūt izglītību? Kāda ir situācija ar labiekārtotu mājokļu pieejamību Latvijas pilsētās un laukos? Cik patiesībā ir īrētu mājokļu Latvijā? Šie bija tikai daži no jautājumiem, uz kuriem jaunu skatījumu sniedza hakatona dalībnieki.
“Esmu gandarīta par lielo dalībnieku skaitu. Droši varu teikt, ka darba rezultāti ir interesanti un sniedz jaunu pieredzi gan dalībniekiem, gan CSP. Šis datu un tehnoloģiju maratons vēlreiz apstiprināja atziņu, ka, izmantojot inovatīvas idejas datu aprakstīšanai, izskaidrošanai un kopsakarību atrašanai, var radīt oriģinālus un interesantus statistikas rezultātus, kas raksturo mūsu iedzīvotājus. Šo darbu rezultāti būs laba ideju bāze oficiālās statistikas datu apstrādes metožu un statistikas produktu attīstībai,” pauda CSP priekšniece Aija Žīgure.
Komandas par savu darbu un pienesumu saņēma dāsnas balvas. Latvijas Universitāte apbalvoja piecas labākās komandas. Savukārt Centrālā statistikas pārvalde piešķīra gan mazākas balvas visiem hakatona dalībniekiem, gan lielo simpātiju balvu, kas tiks pasniegta 28.maija konferencē.
Komandu rezultātu prezentācija notika LU Facebook tiešraidē. Labākajām hakatona komandām būs iespēja prezentēt savas idejas nacionālai un starptautiskai auditorijai tautas skaitīšanas konferencē, kas norisināsies 28. maijā.
Pasākums organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.