Anta, projektā “Virtuālās prakses Baltijā” nu jau būs apmācīti gandrīz 17 000 klausītāji no visām trīs Baltijas valstīm. Kāda ir Tava pieredze, plānojot kursus un kursu saturu starptautiska mēroga projektam? Kā Tev izdevās atrast šobrīd aktuālākās tēmas?
Mēs sekojām līdzi dažādiem jaunumiem tehnoloģiju pasaulē, skatījāmies, kā bez maksas un tai pat laikā praktiski un efektīvi iemācīt Baltijas valstu iedzīvotājiem digitālās prasmes, kuras viņi varētu izmantot kā darba tirgus dalībnieki. Tālāk jau veidojām atbilstošas progammas par rīkiem, ar ko darba prasmes var īstenot, piemēram, datu analīze, mākslīgais intelekts, mašīntulkošana. Šie ir instrumenti, ar ko pašlaik ļoti daudz organizāciju grib strādāt, tādēļ arī šādas programmas. Protams, mēs piemērojām arī lokālās kursu valodas – latviešu, igauņu un lietuviešu, arī kursus angļu valodā, kas ir pieejami visiem. Paspējām arī organizēt datu analīzes kursu ukraiņu valodā.
Projekts aptvēra visas Baltijas valstis un arī lietuviešiem un igauņiem bija iespēja noklausīties kursus savā dzimtajā valodā. Kādas pēc Tavas pieredzes ir būtiskākās atšķirības starp lietuviešu, latviešu un igauņu kursu dalībniekiem? Vai atšķiras viņu pieeja mācībām, sagaidāmajiem rezultātiem?
Jā, atšķiras. Latvieši un lietuvieši daudz labprātāk apgūst kursus savā lokālajā valodā, lai gan tas neliecina, ka sliktāk pārzina angļu valodu. Mēs un lietuvieši esam atvērtāki sarunā un diskusijā ar pasniedzēju, turpretī igauņi daudz vairāk izvēlas kursus angļu valodā. Vēl igauņiem daudz būtiskāk ir kursa beigās iegūt sertifikātu par to, ka esi bijis un apguvis šo konkrēto kursu, jo kārtot noslēguma testu ir brīva izvēle.
Šobrīd tirgū ir plašs piedāvājums ar dažādiem mācību kursiem, kur var apgūt aktuālas zināšanas, tostarp par mākslīgo intelektu. Ar ko LIKTA sadarbībā ar LU Inovāciju centra LUMIC piedāvātajiem kursiem ir atšķirīgi?
Kursi nav ļoti atšķirīgi, bet, pirmkārt, mēs piedāvājam bezmaksas iespējas un, otkārt, tas ko cilvēki novērtēja, ka tie ir pašvadīti pašmācības kursi. Mums bija konkrēti vebināri, patstāvīgie uzdevumi, kuri pēcāk tika ievietot e-skolā un cilvēks varēja sev ērtā laikā, tempā šo klausīties, mācīties un strādāt. Cilvēkiem bija iespēja arī vairākas reizes mācīties vienu vai vairākus kursus. Manuprāt, šī brīvība atšķīra mūsu kursus no citiem.
Projekta dalībniekiem tika piedāvāts iegūt ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī papildināt teorētiskās zināšanas nozares speciālista vadītās praksēs. Kā jūs tagad, atskatoties uz organizētajām praksēm, vērtējat šādu pieeju? Ko jūs mainītu šajā pieejā?
Pieeja ir ļoti laba, tādēļ mēs tādu arī veidojām. Vispirms ir teorētiskas zināšanas un tikai tad prakses uzdevumi, kur daudz plašāk var nostiprināt iegūtās zināšanas. Pieaudzis cilvēks tikai tādā veidā vislabāk mācās – learning by doing jeb mācās darot. Tas, ko nākamreiz varētu darīt citādi – prakses organizējām tikai mācību noslēgumā, bet domāju, ka kursos, kuros ir padziļinātas zināšanas, būtu iespējams praksi sākt organizēt jau mācību vidū, tādā veidā, ja praksē kaut kas nav skaidrs, var griezties pie pasniedzēja un saņemt atbildes uz saviem jautājumiem.
Kāda Tavā ieskatā ir moderna un efektīva mācīšanās? Kas būtu jāņem vērā mācību organizētājiem?
Dinamiskas mācības, interesants un aizraujošs pasniedzējs, kas vebināros dalās ar zināšanām un kurš ir praktiķis, izmanto arī savā darbā to, ko māca citiem. Cilvēki mācās sev ērtā laikā un vietā. Tā ir moderna un efektīva mācīšanās, protams, ievērojot visus termiņus, bet tomēr mācīties tad, kad pašam ir ērti.
Gadījumā, ja projekts tiktu turpināts, vai taptu jauni kursi? Un kādi tie būtu? Kas šobrīd ir IKT nozarē aktuālākais?
Joprojām aktuālākais ir māsklīgais intelekts. Mēs noteikti attīstītu mākslīgā intelekta kursus, mācītu ne tikai pamatus, bet arī par katru no mākslīgā intelekta virzieniem sīkāk. Veidotu starpdisciplināru pieeju, sasaistot dažādus rīkus kopā, piemēram, datu analīzi kopā ar mākslīgo intelektu, lai veidotu plašākus uzdevumus, kas veicami kursantiem. Paralēli neaizmirstot arī par cilvēkiem, kuriem ir ļoti zemas IKT prasmes. Joprojām tādi cilvēki ir, un arī viņiem vajag dot iespējas.
Projekts “Virtuālās prakses Baltijā” ir vērsts uz to, lai dotu iespēju visiem uzlabot savas digitālās prasmes un pat mainīt savu karjeras virzienu. Kādu Tu redzi IKT nozares nākotni un kādā virzienā jāskatās tiem, kas vēlas uzsākt un turpināt darboties IKT nozarē?
Ne tikai tie, kas grib strādāt IKT jomā, bet pilnīgi visiem mūsdienu profesionāļiem, cilvēkiem ir nepieciešamas digitālās prasmes, prasmes strādāt ar IKT rīkiem. Līdz ar to es aicinātu visus sekot līdzi jaunumiem, piedalīties bezmaksas mācībās, ja tādas ir pieejamas vai arī piedalīties maksas kursos, ja tas ir nepieciešams. Šī ir galvenā atslēga – ir jāmācās ikdienā un jāmācās darot, nav jābaidās no jauniem IKT rīkiem. IKT profesionāļiem ir jāseko pasaules tendencēm, jo rīki nemitīgi attīstās. Galvenais atslēgas vārds ir mācīties un sākt lietot, praktizēt jaunus rīkus!
Projekts “Virtuālās prakses Baltijā” norisinājās no 2023. gada aprīļa līdz 2023. gada beigām. Jūs joprojām varat reģistrēties Deivida Teņa sagatavotajiem un pasniegtajiem kursiem “Biznesa un datu analīze” un “Pamati mākslīgajā intelektā ar Python” (gan latviešu, gan angļu valodā) – kursa vebināri ir ierakstīti un kopā ar speciāli izstrādātiem praktiskiem uzdevumiem un mācību materiāliem pieejami, reģistrējoties www.balticinternships.eu Tāpat visiem interesentiem ir pieejami kursi “Ievads mākslīgajā intelektā” un “Python programmēšana”.
Kursi ir pieejami bez maksas. Kursus var apgūt līdz 2024. gada 31.martam, iegūstot sertifikātu, kas apliecina kursa apguvi, vairāk info https://balticinternships.eu/.