Sports ir labs – tieši tik vienkārši
Veselīgāki cilvēki vairāk strādā, mazāk izmanto darbnespējas lapas, tādā veidā attīstot valsts kopējo sistēmu. Taču liels izaicinājums ir tas, ka sporta stundās lielākai Latvijas bērnu un jauniešu daļai ir vienīgā vieta, kur skolēni sporto sertificēta speciālista jeb skolotāja pavadībā. Piemērs – sporta skolu apmeklē aptuveni 25% no Latvijas bērniem un jauniešiem. Ko dara visi pārējie?
Pasaules Veselības organizācija rekomendē bērniem un jauniešiem ar fiziskām aktivitātēm nodarboties ap 60 minūtēm dienā, piecas reizes nedēļā. Tikmēr sporta stundas vispārizglītojošās skolās vidēji ir divas līdz trīs reizes nedēļā. Tātad aptuveni 75% no Latvijas bērniem, jauniešiem šīs ir vienīgās fiziskās aktivitātes, neņemot vērā viltus attaisnojošās zīmes un citus kavējumus.
Vienīgā obligātā izglītība – vispārizglītojošās skolas līdz 9. klasei. Latvijas sporta izglītības sistēma – vispārizglītojošās skolas (sporta stundas), interešu izglītība (pulciņi), profesionālās ievirzes iestādes (sporta skolas).
Sporta joma – īpaši jaunatnes līmenī – ir maz pētīta tēma ar potenciāli lielo pievienoto vērtību
Visi lielākoties runā par sporta sasniegumiem augstākajā līmenī, profesionālajā un olimpiskajā kontekstā, nevis bērnu un jaunatnes veselības veicināšanas nolūkā.
Ja pievērsās likumdošanai, Sporta pamatnostādnes 2021.-2027. gadam apliecina, ka jānodrošina nodrošināt iespējas ikvienam bērnam un jaunietim iesaistīties sporta nodarbībās, piemērojot fizisko aktivitāšu veidus atbilstoši viņa fiziskajai sagatavotībai un interesēm. Sporta likums uzsver vienlīdzības principu, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības nodarboties ar sportu. Tāpat arī Olimpiskā hartā ietverts, ka ikvienam cilvēkam ir garantētas iespējas nodarboties ar sportu, bez jebkādas diskriminācijas, olimpisma, draudzības, solidaritātes un godīgas spēles principu garā.
Tajā pašā laikā Veselības ministrijas dati 2021. gadā liecina, ka vidēji 22% Latvijas jaunieši vecumā no septiņiem līdz deviņiem gadiem ir ar lieko svaru. Liekais svars var ietekmēt psihisko stāvokli – trauksme, depresija, lielāka mobinga iespējamība, kas sastās ar neapmierinātību ar sevi. Savukārt biežākais nāves cēlonis Latvijā saistās ar sirds un asinsvadu slimībām, ko bieži izraisa liekais svars.
Pilotpētījums trīs gadu garumā un galvenie secinājumi
2019./2020. gadā tika uzsākts projekts, kura ietvaros pētījumam izvēlētās skolas 7. klasei papildus obligātajām mācību saturam, bija iespēja katru dienu nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm – vingrošana, peldēšana, papildus sporta stunda u.c. Trīs gadu laika posmā izveidojusies klašu piramīda. Veiktas kvantitatīvās aptaujas katru semestri visām klašu grupām un pedagogiem, lai noskaidrotu notiekošā procesa ietekmi un skolēniem un kopējo skolas attīstību.
Galvenais secinājums, ka skolēnu un pedagogu viedoklis par sporta integrāciju ir pozitīvs. Ieguvumi – paaugstinās koncentrēšanās spējas, darba ētika, fiziskie rādītāji, pašsajūta un ieradums sportot. Netiešais ieguvums ir arī tas, ka ar sporta palīdzību izglītības iestādēm iespējams sevi pozicionēt kā skolu, kas rūpējas par jaunatnes veselību.
Vienlaikus nevar nepieminēt, ka ir papildus sporta nodarbību integrēšana mācību programmā ir izaicinājums un slogs pašām izglītības iestādēm. Skolu vadībai jārisina problēmas ar praktisko sfēru – finanšu resursi, infrastruktūras pieejamība, pedagogu noslodze un citus komplicētus jautājumus.
LU studiju programmas “Izglītības vadība” doktorants Rihards Parandjuks turpinās savu pētījumu promocijas darbā “Sporta integrācijas ietekme vispārizglītojošajām izglītības iestādēm”. Pētījuma mērķis ir analizēt sporta integrācijas ietekmi vispārizglītojošām skolām, lai to vadībai būtu saistoši īstenot attiecīgo procesu. R.Parandjuka uzstāšanās video LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienā: https://www.youtube.com/watch?v=XHXQRwj1GSc
2022. gadā Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto gadu organizēja atklājumu un inovāciju pasākumu LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena. LU doktoranti, maģistranti un zinātniskā grāda pretendenti piedalījās Zināšanu agorā, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām. “Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu. Šogad “Zināšanu agorā” ar vadmotīvu “Zinātne bez robežām” izskanēja pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus, pētījumu stāsta veidošanai izmantojot četras stihijas – gaisu, uguni, ūdeni un zemi, tādejādi veidojot mazliet neierastu saktu uz LU plašo pētījumu tēmu un jomu.
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
