Maldinoša informācija ne vienmēr ir dezinformācija
Eiropas Savienība ir apņēmusies aizsargāt sabiedrību, iedzīvotājus un brīvības pret hibrīddraudiem, tostarp pret maldinošu informāciju un dezinformācijas darbībām, kā uzsvērts Stratēģiskajā programmā 2019.-2024. gadam.
Tomēr arī indivīdu līmenī katram jāuzmanās ne tikai no dezinformācijas, kas ir apzināti maldinošas ziņas un konspirāciju teorijas, bet arī maldinošas informācijas – pseidozinātniskiem apgalvojumiem, pašu lietotāju radīta satura. Tāpat avoti var būt ne tikai mediji un sociālie tīkli, bet arī citi komunikācijas kanāli, tai skaitā arī tet-a-tet starppersonu komunikācija.
Kritiskā domāšana – palīdz izvērtēt, bet neizskauj maldus pilnībā
Kritiskā domāšana, pieņemot, ka tās lietošana un nozīme ir pilnvērtīgi izprasta un neliek lietota selektīvi, varētu būtiski palīdzēt indivīdam ar informācijas uztveri un izvērtēšanu, gan izvērtējot informāciju virspusēji, gan iedziļinoties tajā neatkarīgi no sākotnējā indivīda viedokļa vai attieksmes.
Ja reiz mēs mācām kritisko domāšanu vai medijpratību absolūti bez konteksta vai citā kontekstā, tas arī palīdzēs izvērtēt ziņu ticamību. Tomēr tas, ka cilvēki zina, kā pārbaudīt faktus, līdz galam negarantē, ka viņi to darīs nepieciešamajā brīdī un kontekstā.
Emocijas izslēdz kritisko prātu un izplata dezinformācijas “vīrusu”
Kā papildus apgrūtinošu faktoru objektīvu ziņu un satura kritiskai izvērtēšanai var minēt emocijas. Viltus ziņu autoru tendence ir izmantot ļoti emocionālu saturu, kurš tiek apstrādāts ātri un bez iedziļināšanās, var sagādāt papildus grūtības to atšķirt no patiesa.
To apstiprina pandēmijas laikā veiktais pilotpētījums par vakcinācijas ziņām. Ne tikai attieksme, bet arī ziņās paustās emocijas dramatiski ietekmēja to, kā to cilvēki to novērtēja. Piemēram, spēcīgi vārdi tiem, kas ir pret vakcināciju, izraisīja lielāku reakciju un iesaisti. Tāpat arī dalīšanos ar saturu un komentāri palīdz informācijai izplatīties tālāk.
Pilotpētījuma rezultāti un turpmākais izpētē
Pilotpētījumu rezultāti parādīja, ka analītiskā domāšana var palīdzēt tikt galā ar bailēm, saskaroties ar kādu saturu, bet tas nenozīmē, ka cilvēki nedalīsies vai nekomentēs. Šajā kontekstā jāņem vērā dažādus psiholoģiskos faktorus. Piemēram, motivēta spriešana – cilvēka dabiska tendence pieņemt to, kam vēlas ticēt (kam ir motivēts ticēt), to pārbaudot daudz mazāk, nekā to, kam nevēlas ticēt. Līdzīgi arī apstiprināšanas nosliece ir indivīda dabiska tendence meklēt, interpretēt, dot priekšroku un atcerēties informāciju veidā, kas saskan ar viņa sākotnējo viedokli, attieksmi vai hipotēzi. Respektīvi, smadzenes piešķir prioritāti uztveres modeļiem, darbībām, emocijām un domām, kas iepriekš ir nostiprinājušās līdzīgās situācijās.
Plānoju turpināt strādāt pie pētījuma “Izglītojošu intervenču nozīmi informācijas ticamības novērtēšanā tiešsaistē”, aptverot arī spēļošanas elementus medijpratības mācībās. Turpmākais darbs ir emociju ietekme uz informācijas uztveri dažādos kontekstos, kā arī izglītojošas intervences izstrāde, kas balstīta subjektīvi nozīmīgu tēmu izmantošanā.
Mārtiņa Priedola uzstāšanās video LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienā: https://www.youtube.com/watch?v=d7v87p0eANU
2022. gadā Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto gadu organizēja atklājumu un inovāciju pasākumu LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena. LU doktoranti, maģistranti un zinātniskā grāda pretendenti piedalījās Zināšanu agorā, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām. “Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu. Šogad “Zināšanu agorā” ar vadmotīvu “Zinātne bez robežām” izskanēja pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus, pētījumu stāsta veidošanai izmantojot četras stihijas – gaisu, uguni, ūdeni un zemi, tādejādi veidojot mazliet neierastu saktu uz LU plašo pētījumu tēmu un jomu.
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
