“Sarežģītais kultūrvēsturiskais mantojums rosina domāt, kura un kāda veida pieredze tiek uzskatīta par svarīgu. Tuvojoties laikam, kurā holokausts un 20. gadsimta sarežģīto notikumu liecenieki vairs dzīvos tikai atmiņās un paaudzes nodotos stāstos, publisko atmiņu institūcijām jeb memoriāliem un muzejiem ir jāatrod veidi, kā uzturēt piemiņu, izglītot, radīt autentisku pieredzi,” par pētījuma aktualitāti skaidro E.Grinblate.
Jāatzīmē, ka dažādās digitālās iniciatīvas kļūst par normu un akadēmiskajā literatūrā arvien plašāk tiek pētīti tādi koncepti kā virtuālais mantojums, imersīvās tehnoloģijas, digitālā pašreprezentācija. Virtuālā realitāte apzīmē digitālu trīsdimensionālas telpas vai vides simulāciju, kas ļauj cilvēkam interaktīvā veidā ar šo simulēto realitāti mijiedarboties. Jāatzīmē, ka digitālo inciatīvu pavērsiens arī pats par sevi var būt strīdīgs un ētiski izaicinošs, ņemot vērā, ka tiek runāts par sarežģīto mantojumu.
Studente pētīja 2020. gadā Žaņa Lipkes memoriālā iznākušo Žaņa Lipkes bunkura virtuālās realitātes pieredzi. Šis prototips attaino Lipkes ģimenes stāstu no jaunākā dēla Zigfrīda jeb Ziga perspektīvas. “Jaunākā paaudze sagaida jaunus un interaktīvus informācijas avotus un publisko atmiņu institūcijām ir jābūt gatavām šādam pieprasījumam. Lipkes bunkurs ir virtuālā mantojuma piemērs, piedāvājot jaunus veidus, kā pieminēt un atcerēties šādu ģimeņu labos darbos un notikumu lieciniekus,” uzsver studente.
“Digitālās inicatīvas pārkāpj arī ģeogrāfiskas robežas, radot ilgtspējīgu veidu kā var ieskatīties citu valstu kultūrtelpās. Postmodernisma muzeoloģijas ietvaros liela uzmanība tiek pievērsta publisko atmiņu institūcijām, kuras ar vien aktīvāk kļūst par ētiskām cilvēktiesību, iekļaušanās un daudzveidības aģentiem,” min pētniece. Pētījums par kultūrvēsturiskā mantojuma digitalizāciju tiks turpināts un pētīts vēl padziļinātāk.
20. maijā Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto gadu organizēja atklājumu un inovāciju pasākumu LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena. LU doktoranti, maģistranti un zinātniskā grāda pretendenti piedalījās Zināšanu agorā, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām. “Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu. Šogad “Zināšanu agorā” ar vadmotīvu “Zinātne bez robežām” izskanēja pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus, pētījumu stāsta veidošanai izmantojot četras stihijas – gaisu, uguni, ūdeni un zemi, tādejādi veidojot mazliet neierastu saktu uz LU plašo pētījumu tēmu un jomu.
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
