Ar pētījuma atziņām par jaunu mērķu izvirzīšanas un analīzes “MAPI” rīku Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) maģistre Anna Beāte Būmane iepazīstināja auditoriju Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas Zināšanu agorā.
Pētījuma rezultātā tika izveidots izmantojams rīks, kas attīsta pašnovērtējuma prasmes (riksmapi.lv). Platformā “MAPI” ir iespējams izvirzīt mērķi, analizēt to, novērtēt ieguldījumu, izmantojot dažādas skalas, paust emocijas, nospiest SOS pogu, ja nepieciešama tūlītēja saruna ar skolotāju, kā arī pārskatīt savu sniegto datu dinamiku.
“Saistībā ar izglītības nozares pārmaiņām Latvijā arvien aktuālāka kļūst mērķu izvirzīšanas un pašnovērtējuma prasmju attīstīšana, kas ir definētas jaunajā standartā. Tomēr līdz šim netika piedāvāti materiāli vai rīki regulāru mērķu izvirzīšanas un analīzes prasmju attīstībai,” pētījuma aktualitāti iezīmē A.B. Būmane.
Autore stāsta, ka tiek pētīta konceptu motivācija, pašnovērtējums, mērķu izvirzīšanas prasmju savstarpējā saistība un attīstība, kā arī analizēt pētījuma dalībnieku prasmju līmenis. Analizēts skolēnu un skolotāju iesaistes process un kādi faktori jāņem vērā kopradē, analizēti koprades rezultāti. Izstrādē tika iesaistīti gala lietotāji jeb skolēni un skolotāji.
“No skolēniem tiek saņemti lieliski ieteikumi, kas rodas darba gaitā! Kas vēl, ja ne lietotājs var spriest par nepieciešamībām konkrētajā rīkā, lai to pilnvērtīgi un jēgpilni izmantotu?,” atzīst pētījuma autore.
“Šobrīd ir nepieciešams paplašināt pētījuma izlasi, lai varētu pārliecināties par šāda rīka sniegto ieguldījumu un izmantot regulārāk, lai process notiktu organiski. Ir uzsāks darbs pie rīka “Ediback”, kuru var izmantot dažādu prasmju un procesu attīstības novērtēšanai”, par turpmāko pētījuma gaitu un attīstību stāsta autore.
2022. gadā Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto gadu organizēja atklājumu un inovāciju pasākumu LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena. LU doktoranti, maģistranti un zinātniskā grāda pretendenti piedalījās Zināšanu agorā, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām. “Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu. Šogad “Zināšanu agorā” ar vadmotīvu “Zinātne bez robežām” izskanēja pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus, pētījumu stāsta veidošanai izmantojot četras stihijas – gaisu, uguni, ūdeni un zemi, tādejādi veidojot mazliet neierastu saktu uz LU plašo pētījumu tēmu un jomu.
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
Ar pētījuma atziņām par Tautas dievbijību Romas Katoļu draudzēs Latgales pierobežā Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) zinātniskā grāda pretendente Anna Elizabete Griķe iepazīstināja klausītājus Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas Zināšanu agorā, saņemot stipendiju par godalgotu trešo vietu.
“Tautas dievbijības pētniecība ir piesaistījusi dažādu nozaru speciālistus, pētniekus, to ir pētījuši vēsturnieki, teologi, sociologi un antropologi, tautas dievbijības pētniecība Latvijā attīstījusies ir mazāk, tomēr tā ir guvusi vietu kultūrpolitikā un dažādi pētījumi iekļauti Latvijas kultūras kanonā,” par pētījuma aktualitāti skaidro A. E. Griķe.
Pētījumam par pamatu ir ņemts 2001.gadā tapušais direktorijs par tautas dievbijību, lai izstrādātu analītisko rāmi, kā var skatīt tautas dievbijību. Studente iepazīstīnāja, ka Romas Katoļu baznīcām ir skaidra nostāja, kā viņi vēlas redzēt tautas dievbijību, kas ir mainīga, tā nekad nav bijusi fiksēta vienā noteiktā laika posmā. “Pāvests Francisks ir viens no tiem, kas visizteiktāk veicina tautas dievbijības unikālo dabu katrā lokalitātē, kas ir nelielā vēlmē vai petrunā padarīt šo baznīcu universiālu, lai gan vienmēr tā ir bijusi lokāla,” min pētniece.
Tika veikts lauka pētījums, kur pētniece devās uz Latgales pierobežu, lai koncentrētos uz tradīcijām un paražām, tautas dievbijības izpausmēm. Veiktajā pētījumā autore secina, ka tieši pierobežas josla, pretēji Latgalē plašāk sastopamajai konfesionālajai daudzveidībai, kopš 19. gs. jau raksturota kā “katolicisma bastions”, daļēji turpina pildīt šo lomu arī 21. gs.
20. maijā Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto gadu organizēja atklājumu un inovāciju pasākumu LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena. LU doktoranti, maģistranti un zinātniskā grāda pretendenti piedalījās Zināšanu agorā, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām. “Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu. Šogad “Zināšanu agorā” ar vadmotīvu “Zinātne bez robežām” izskanēja pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus, pētījumu stāsta veidošanai izmantojot četras stihijas – gaisu, uguni, ūdeni un zemi, tādejādi veidojot mazliet neierastu saktu uz LU plašo pētījumu tēmu un jomu.
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu
Jauno pētnieku konkursā “Zināšanu agora” godalgoto pirmo vietu ieguva Rihards Parandjuks, Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes doktorants par pētījumu “Sporta integrācijas iespējas un ietekme vispārizglītojošām skolām”. Tajā R. Parandjuks analizē sporta ietekmi uz bērnu un jauniešu koncentrēšanos spēju, mentālo un fizisko veselību, kā arī vispārizglītojošo skolu iespējām nodrošināt kvalitatīvas fiziskās aktivitātes sporta nodarbībās. Viņš uzskata, ka sporta nozīmi sabiedrībā ir jāskata plašāk, jo ar tā palīdzību ir iespējams nodrošināt cilvēku ilgtspējību un ekonomisko labklājību.
Sports ir labs – tieši tik vienkārši
Veselīgāki cilvēki vairāk strādā, mazāk izmanto darbnespējas lapas, tādā veidā attīstot valsts kopējo sistēmu. Taču liels izaicinājums ir tas, ka sporta stundās lielākai Latvijas bērnu un jauniešu daļai ir vienīgā vieta, kur skolēni sporto sertificēta speciālista jeb skolotāja pavadībā. Piemērs – sporta skolu apmeklē aptuveni 25% no Latvijas bērniem un jauniešiem. Ko dara visi pārējie?
Pasaules Veselības organizācija rekomendē bērniem un jauniešiem ar fiziskām aktivitātēm nodarboties ap 60 minūtēm dienā, piecas reizes nedēļā. Tikmēr sporta stundas vispārizglītojošās skolās vidēji ir divas līdz trīs reizes nedēļā. Tātad aptuveni 75% no Latvijas bērniem, jauniešiem šīs ir vienīgās fiziskās aktivitātes, neņemot vērā viltus attaisnojošās zīmes un citus kavējumus.
Vienīgā obligātā izglītība – vispārizglītojošās skolas līdz 9. klasei. Latvijas sporta izglītības sistēma – vispārizglītojošās skolas (sporta stundas), interešu izglītība (pulciņi), profesionālās ievirzes iestādes (sporta skolas).
Sporta joma – īpaši jaunatnes līmenī – ir maz pētīta tēma ar potenciāli lielo pievienoto vērtību
Visi lielākoties runā par sporta sasniegumiem augstākajā līmenī, profesionālajā un olimpiskajā kontekstā, nevis bērnu un jaunatnes veselības veicināšanas nolūkā.
Ja pievērsās likumdošanai, Sporta pamatnostādnes 2021.-2027. gadam apliecina, ka jānodrošina nodrošināt iespējas ikvienam bērnam un jaunietim iesaistīties sporta nodarbībās, piemērojot fizisko aktivitāšu veidus atbilstoši viņa fiziskajai sagatavotībai un interesēm. Sporta likums uzsver vienlīdzības principu, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības nodarboties ar sportu. Tāpat arī Olimpiskā hartā ietverts, ka ikvienam cilvēkam ir garantētas iespējas nodarboties ar sportu, bez jebkādas diskriminācijas, olimpisma, draudzības, solidaritātes un godīgas spēles principu garā.
Tajā pašā laikā Veselības ministrijas dati 2021. gadā liecina, ka vidēji 22% Latvijas jaunieši vecumā no septiņiem līdz deviņiem gadiem ir ar lieko svaru. Liekais svars var ietekmēt psihisko stāvokli – trauksme, depresija, lielāka mobinga iespējamība, kas sastās ar neapmierinātību ar sevi. Savukārt biežākais nāves cēlonis Latvijā saistās ar sirds un asinsvadu slimībām, ko bieži izraisa liekais svars.
Pilotpētījums trīs gadu garumā un galvenie secinājumi
2019./2020. gadā tika uzsākts projekts, kura ietvaros pētījumam izvēlētās skolas 7. klasei papildus obligātajām mācību saturam, bija iespēja katru dienu nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm – vingrošana, peldēšana, papildus sporta stunda u.c. Trīs gadu laika posmā izveidojusies klašu piramīda. Veiktas kvantitatīvās aptaujas katru semestri visām klašu grupām un pedagogiem, lai noskaidrotu notiekošā procesa ietekmi un skolēniem un kopējo skolas attīstību.
Galvenais secinājums, ka skolēnu un pedagogu viedoklis par sporta integrāciju ir pozitīvs. Ieguvumi – paaugstinās koncentrēšanās spējas, darba ētika, fiziskie rādītāji, pašsajūta un ieradums sportot. Netiešais ieguvums ir arī tas, ka ar sporta palīdzību izglītības iestādēm iespējams sevi pozicionēt kā skolu, kas rūpējas par jaunatnes veselību.
Vienlaikus nevar nepieminēt, ka ir papildus sporta nodarbību integrēšana mācību programmā ir izaicinājums un slogs pašām izglītības iestādēm. Skolu vadībai jārisina problēmas ar praktisko sfēru – finanšu resursi, infrastruktūras pieejamība, pedagogu noslodze un citus komplicētus jautājumus.
LU studiju programmas “Izglītības vadība” doktorants Rihards Parandjuks turpinās savu pētījumu promocijas darbā “Sporta integrācijas ietekme vispārizglītojošajām izglītības iestādēm”. Pētījuma mērķis ir analizēt sporta integrācijas ietekmi vispārizglītojošām skolām, lai to vadībai būtu saistoši īstenot attiecīgo procesu. R.Parandjuka uzstāšanās video LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienā: https://www.youtube.com/watch?v=XHXQRwj1GSc
2022. gadā Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto gadu organizēja atklājumu un inovāciju pasākumu LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena. LU doktoranti, maģistranti un zinātniskā grāda pretendenti piedalījās Zināšanu agorā, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām. “Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu. Šogad “Zināšanu agorā” ar vadmotīvu “Zinātne bez robežām” izskanēja pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus, pētījumu stāsta veidošanai izmantojot četras stihijas – gaisu, uguni, ūdeni un zemi, tādejādi veidojot mazliet neierastu saktu uz LU plašo pētījumu tēmu un jomu.
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
“Cilvēkiem ir dabiska tendence meklēt, interpretēt un dot priekšroku tai informācijai, kas saskan ar viņa sākotnējo viedokli vai attieksmi,” par apstiprināšanas noslieci, motivētu spriešanu un emociju lomu viltus ziņu kontekstā skaidro Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes mācībspēks, dezinformācijas un informācijas uztveres eksperts Mārtiņš Priedols. Pētījums par informācijas ticamības novērtēšanu tiešsaistē, tā ideju un aktualitāti prezentēts Inovāciju centra LUMIC Zināšanu agorā.
Maldinoša informācija ne vienmēr ir dezinformācija
Eiropas Savienība ir apņēmusies aizsargāt sabiedrību, iedzīvotājus un brīvības pret hibrīddraudiem, tostarp pret maldinošu informāciju un dezinformācijas darbībām, kā uzsvērts Stratēģiskajā programmā 2019.-2024. gadam.
Tomēr arī indivīdu līmenī katram jāuzmanās ne tikai no dezinformācijas, kas ir apzināti maldinošas ziņas un konspirāciju teorijas, bet arī maldinošas informācijas – pseidozinātniskiem apgalvojumiem, pašu lietotāju radīta satura. Tāpat avoti var būt ne tikai mediji un sociālie tīkli, bet arī citi komunikācijas kanāli, tai skaitā arī tet-a-tet starppersonu komunikācija.
Kritiskā domāšana – palīdz izvērtēt, bet neizskauj maldus pilnībā
Kritiskā domāšana, pieņemot, ka tās lietošana un nozīme ir pilnvērtīgi izprasta un neliek lietota selektīvi, varētu būtiski palīdzēt indivīdam ar informācijas uztveri un izvērtēšanu, gan izvērtējot informāciju virspusēji, gan iedziļinoties tajā neatkarīgi no sākotnējā indivīda viedokļa vai attieksmes.
Ja reiz mēs mācām kritisko domāšanu vai medijpratību absolūti bez konteksta vai citā kontekstā, tas arī palīdzēs izvērtēt ziņu ticamību. Tomēr tas, ka cilvēki zina, kā pārbaudīt faktus, līdz galam negarantē, ka viņi to darīs nepieciešamajā brīdī un kontekstā.
Emocijas izslēdz kritisko prātu un izplata dezinformācijas “vīrusu”
Kā papildus apgrūtinošu faktoru objektīvu ziņu un satura kritiskai izvērtēšanai var minēt emocijas. Viltus ziņu autoru tendence ir izmantot ļoti emocionālu saturu, kurš tiek apstrādāts ātri un bez iedziļināšanās, var sagādāt papildus grūtības to atšķirt no patiesa.
To apstiprina pandēmijas laikā veiktais pilotpētījums par vakcinācijas ziņām. Ne tikai attieksme, bet arī ziņās paustās emocijas dramatiski ietekmēja to, kā to cilvēki to novērtēja. Piemēram, spēcīgi vārdi tiem, kas ir pret vakcināciju, izraisīja lielāku reakciju un iesaisti. Tāpat arī dalīšanos ar saturu un komentāri palīdz informācijai izplatīties tālāk.
Pilotpētījuma rezultāti un turpmākais izpētē
Pilotpētījumu rezultāti parādīja, ka analītiskā domāšana var palīdzēt tikt galā ar bailēm, saskaroties ar kādu saturu, bet tas nenozīmē, ka cilvēki nedalīsies vai nekomentēs. Šajā kontekstā jāņem vērā dažādus psiholoģiskos faktorus. Piemēram, motivēta spriešana – cilvēka dabiska tendence pieņemt to, kam vēlas ticēt (kam ir motivēts ticēt), to pārbaudot daudz mazāk, nekā to, kam nevēlas ticēt. Līdzīgi arī apstiprināšanas nosliece ir indivīda dabiska tendence meklēt, interpretēt, dot priekšroku un atcerēties informāciju veidā, kas saskan ar viņa sākotnējo viedokli, attieksmi vai hipotēzi. Respektīvi, smadzenes piešķir prioritāti uztveres modeļiem, darbībām, emocijām un domām, kas iepriekš ir nostiprinājušās līdzīgās situācijās.
Plānoju turpināt strādāt pie pētījuma “Izglītojošu intervenču nozīmi informācijas ticamības novērtēšanā tiešsaistē”, aptverot arī spēļošanas elementus medijpratības mācībās. Turpmākais darbs ir emociju ietekme uz informācijas uztveri dažādos kontekstos, kā arī izglītojošas intervences izstrāde, kas balstīta subjektīvi nozīmīgu tēmu izmantošanā.
Mārtiņa Priedola uzstāšanās video LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienā: https://www.youtube.com/watch?v=d7v87p0eANU
2022. gadā Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto gadu organizēja atklājumu un inovāciju pasākumu LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena. LU doktoranti, maģistranti un zinātniskā grāda pretendenti piedalījās Zināšanu agorā, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām. “Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu. Šogad “Zināšanu agorā” ar vadmotīvu “Zinātne bez robežām” izskanēja pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus, pētījumu stāsta veidošanai izmantojot četras stihijas – gaisu, uguni, ūdeni un zemi, tādejādi veidojot mazliet neierastu saktu uz LU plašo pētījumu tēmu un jomu.
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes doktorante Inese Pelša veic pētījumu par transporta nozares lomu ilgtspējīgas attīstības veicināšanai un Zaļā kursa mērķu īstenošanai. Pētījuma iestrādnes un vīzija tika prezentēta Inovāciju centra LUMIC Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas Zināšanu agorā.
Patērētāju sabiedrība diktē savus noteikumus
“Resursu degradācija, ierobežoti resursi, ekoloģiskās problēmas, klimata pārmaiņas. Mūsu planēta zeme vairs nespēj absorbēt atkritumus, tādēļ ir nopietni jādomā par pārmaiņām, kā mainīt paradumus un tautsaimniecības procesus. Ja 17.-19. gadsimts zīmīgs kā ražošanas periods, kad notika neatjaunojamo resursu izmantošanas pieaugums, tad līdz 21. gadsimta beigām līdztekus iezīmējas pārapdzīvotība – 11,5 miljardi cilvēku. Zinātnieki vērš uzmanību, ka šodien nevar fokusēties tikai uz ekonomiskiem jautājumiem, kopējai labklājībai ir jādomā arī par vidi un sociāliem jautājumiem,” pētījuma tēmas aktualitāti iezīmē Inese Pelša.
Doktorante stāsta, ka pētījuma uzdevums ir jaunais ekonometriskais modelis, kurš raksturotu Zaļā kursa mērķu izpildi transporta jomā un noteiktu, kādai ir jābūt valsts politikai, lai minimizētu siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) un veicinātu integrētu transporta sistēmu, kas nodrošina drošu, efektīvu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti.
Pētījuma rezultāti, ieguvumi
Modeļa ietvaros tiks izvērtēta viena no būtiskākajām SEG nozarēm – transporta nozare, identificējot būtiskākos faktorus. Faktiski tiks izstrādāts modelis, kas ļaus novērtēt, kāda ir Latvijas pozīcija un kādas ir Latvijas attīstības tendences, lai īstenotu ilgtspējīgu attīstību un nodrošinātu Zaļā kursa mērķu izpildi. Modeļa ietvaros būs izstrādāti scenāriji, lai tiktu veicināta integrēta transporta sistēma, kas dod ieguldījumu pārējā uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni.
“Ja šādu modeli izveidot ar attīstības tendencēm, modelis ļaus saprast, kāda rīcībpolitika būtu jāīsteno, lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus. Papildus ieguvums ir arī Latvijas Universitātes zinātniskās kapacitātes celšana ilgtspējīgas attīstības jomā,” uzsver pētniece.
Valsts ilgtspējīgai rīcībpolitikai ir svarīga nozīme
Latvijas Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021-2027. gadam ir noteikts, ka kopējās SEG transporta sektorā 2027. gadā jāsamazina par 28%, salīdzinot ar 2017. gadu. Savukārt bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvars visu transportlīdzekļu skaitā 2027. gadā būtu jābūt vismaz 2%.
Tajā pašā laikā Latvijas transporta nozares problēmjautājumi ir vēl aizvien aktuāli. Piemēram, salīdzinoši vecs autoparks (vidējais vecums ir 12,6 gadi), kurā dominē ar dīzeļdegvielu un benzīnu darbināmi transportlīdzekļi. Zems atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas un elektroenerģijas patēriņš transportā, kā arī arvien pieaugošs privāto transportlīdzekļu un mazāks sabiedriskā transporta lietojums ir šo mērķu drīzāk kavējošais, nekā veicinošais faktors.
Laiks, kad virzāmies uz aprites ekonomikas principiem
Kopumā Eiropas Savienībā transports rada 25% siltumnīcefektu gāzu emisiju, un to apjoms arvien palielinās. “Zaļā kursa” mērķis transporta nozarē, virzoties uz klimatneitralitāti, ir līdz 2050. gadam samazināt šīs emisijas par 90%. Pārstāt subsidēt fosilo degvielu, veicināt oglekļneitrālu sabiedrisko transportu, veidot elektrotransporta uzlādes infrastruktūru (2030. g. > 1 milj. uzlādes infrastruktūra), kā arī citi atbalsta pasākumi.
Tādējādi “Zaļais kurss” paredz, ka 2050. gadā Eiropa būs pirmā klimatneitrāla pasaules daļa. Līdz 2030. gadam samazināsies siltumnīcasefekta gāzu emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Stimulēt rūpniecību pāriet uz nepiesārņojošu aprites ekonomiku, tiekties uz nulles piesārņojumu ar mērķi panākt no toksīniem brīvu vidi, saglabāt un atjaunot ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību, izveidot taisnīgu, veselīgu un vidi saudzējošu pārtikas sistēmu, paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti – tie ir tikai daži no starptautisko organizāciju mērķiem.
“Mazāki ir vairāk,” atgādina pētniece I.Pelša, akcentējot, ka ilgtspējīga attīstība nodrošina savas un mūsdienu paaudzes vajadzības, neradot grūtības nākamām paaudzēm.
Ineses Pelšas uzstāšanās video LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienā: https://www.youtube.com/watch?v=VGkB1CH8Y9U
2022. gadā Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto gadu organizēja atklājumu un inovāciju pasākumu LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena. LU doktoranti, maģistranti un zinātniskā grāda pretendenti piedalījās Zināšanu agorā, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām. “Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu. Šogad “Zināšanu agorā” ar vadmotīvu “Zinātne bez robežām” izskanēja pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus, pētījumu stāsta veidošanai izmantojot četras stihijas – gaisu, uguni, ūdeni un zemi, tādejādi veidojot mazliet neierastu saktu uz LU plašo pētījumu tēmu un jomu.
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
Komunikācijas zinātnes pētījumu lauks ir plašs – studiju saturā un pētniecībā ienākušas gan jaunas tēmas un problēmas, gan arī veikti nozīmīgi ekskursi vēstures notikumos, pētot un analizējot pagātnes liecības un komunikācijas vēstījumus. To apliecina arī Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes absolventes Māras Birznieces veiktais pētījums “Salaspils nometnes reprezentācija ieslodzīto vēstulēs”.
Pētījums sniedz vēsturisku ieskatu Salaspils nometnes notikumos no cita skatupunkta – attiecības, komunikācija, nometnes apstākļi un emocijas. Kā vēstulēs izpaužas cenzūra un pašcenzūra? Kādi tēlainās izteiksmes līdzekļi un zemteksts parādās vēstulēs? Šiem un citiem pētnieciskiem jautājumiem autore pievērsās savā darbā, kura ietvaros notika muzeju un krājumu apzināšana un vēstuļu fotografēšana, dokumentu analīze, kvantitatīvā, kā arī kvalitatīvā kontentanalīze.
Autore atzīst, ka korespondencē kopumā cenzūras zīmogs redzams 24 vēstulēs no 123, kas parāda pašcenzūras klātesamību – to saturā minimāli parādās negatīva informācija par nometni: “Vēstulēs novērojama apzināta pašcenzūras izpausme, pārsvarā redzama pašcenzūras apspiešanas un interpretācijas tehnikas izmantošana, informāciju noklusējot vai izmantojot tēlainās izteiksmes līdzekļus un zemtekstu nozīmes interpretācijai. Pašcenzūras klātbūtni vēstulēs visvieglāk analizēt, salīdzinot to korespondenci ar vēstulēm, kurās šāda zīmoga nav. Tādās vēstulēs bieži vērojama negatīva informācija par nometni – pieminēti sodi, asins noņemšana, bērnu mirstība, pratināšana,” savā pētījumā secina M.Birzniece.
Nenoliedzami, vēstuļu viens no galvenajiem rakstīšanas mērķiem bija attiecību uzturēšana, šai kategorijai veidojot lielāko īpatsvaru vēstuļu saturā – 30%. Pārsvarā korespondences autori izrādīja interesi par dažādiem notikumiem tuvinieku dzīvēs, kā arī izteiktu interesi par bērniem. Autore uzsver, ka vēstulēs novērojams attiecību personiskais līmenis, kas ir interpersonālas komunikācijas pamatnoteikums. To var novērot korespondences uzrunas un noslēguma daļā, kā arī rakstītajā otrajā personā, lietotajos mīļvārdiņos un deminutīvos. Visbiežāk novērota interpersonālās komunikācijas attīstības pieeja ar psiholoģisko informācijas pieejamības līmeni, jo vēstulēs novērojama unikāla informācija ar dažādām personiskajām iezīmēm.
Pētot dzīves apstākļu reprezentāciju, autore min, ka sarakstēs parādās informācija par darbiem nometnē un dzīvei nepieciešamām lietām: “Vēstuļu saturā objektivizēti tādi vārdi kā “viegli pagatavojami produkti”, ar ko apzīmēja biežāk lietotos vārdus – maize, sviests, sausiņi; “darbs”, kas reprezentē satikšanos un iespēju nelegāli ienest lietas un vēstules, “nehigiēniski apstākļi”, kas izpaudās tādu vārdu lietojumā kā utis, blaktis, blusas; “higiēna”, ko reprezentēja ar tādiem vārdiem kā pirts, zobu pasta, ziepes, galvas pulveris.”
Maģistra darba ietvaros secināts, ka vēstuļu saturā novērojams tēlainās izteiksmes līdzekļu lietojums – metaforas, metonīmijas, personifikācijas, salīdzinājumi – kas ir viena no sociālās reprezentācijas raksturīpašībām. Ar šo līdzekļu palīdzību saziņā parādās arī zemteksts, tālāk informāciju tās saņēmējam nododot interpretācijai, tas bieži pavadīts ar daudzpunktes un pēdiņu lietojumu.
“No cilvēku rakstītajām liecībām konkrētajā laikā un telpā iespējams iegūt pilnīgāku priekšstatu, kā nometne tiek reprezentēta gan cilvēku dzīvēs, gan arī šo vēstuļu adresātu acīs, gan arī kāda informācija vēlāk tika rādīta plašākai publikai, un kā mums šī informācija parādās šobrīd,” savu pētījuma aktualitāti pamato M.Birzniece.
Jāatzīmē, ka M.Birzniece šogad absolvēja LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmu – ar sarkano diplomu un unikālu pētījumu. Savukārt pirmo reizi maģistrante iepazīstināja ar savu pētījumu klausītājus, raisot lielu interesi jau ikgadējā Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas “Zināšanu agorā 2022”, kurā LU Inovāciju centrs LUMIC aicināja doktorantus, maģistrantus un zinātniskā grāda pretendentus iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai sāktu pētījumu.
M.Birznieces uzstāšanās video LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienā: https://www.youtube.com/watch?v=xtsviFDeIQM
20. maijā Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto gadu organizēja atklājumu un inovāciju pasākumu LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena. LU doktoranti, maģistranti un zinātniskā grāda pretendenti piedalījās Zināšanu agorā, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām. “Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu. Šogad “Zināšanu agorā” ar vadmotīvu “Zinātne bez robežām” izskanēja pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus, pētījumu stāsta veidošanai izmantojot četras stihijas – gaisu, uguni, ūdeni un zemi, tādejādi veidojot mazliet neierastu saktu uz LU plašo pētījumu tēmu un jomu.
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
Latvijas Universitātes pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (LU PPMF) maģistra studiju studente Linda Liepkalne “Zināšanu agorā 2022” klausītājus iepazīstināja ar veikto pētījumu par Latvijas izglītības uzņēmējdarbības ekosistēmas analīzi un tās attīstības iespējām.
“Covid-19 pandēmija ir ieviesusi lielas izmaiņas visās nozarēs, arī izglītībā un uzņēmējdarbībā, tā ir veicinājusi paradigmu maiņu – kas tiek sagaidīts no izglītības, kā arī ir notikusi digitālā pārkārtošanas. Izglītība bieži tiek raksturora kā konservatīva, kur trūkst inovācijas, lai gan izglītība un inovācijas bieži tiek lietotas vienā teikumā. Lai inovācijas izglītībā nebūtu tikai inovatīva tēma, tad viens no veidiem kā to veicnāt ir uzņēmējdarbība izglītībā. Tieši uzņēmēji ir tie, kas meklē dažādus risinājumus un no viņu darbībām rodas dažādas inovācijas, spēj paātrināt dažādas pārmaiņas,” min pētījuma autore.
Pētījumā veikta normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu analīze, veiktas intervijas ar izglītības nozares ekspertiem, konstatējot aktuālo situāciju izglītības uzņēmējdarbības ekosistēmas kontekstā. “Izglītības uzņēmējdarbības ekosistēma Baltijas jūras reģionu valstīs ir ļoti attīstīta, piemēram, Igaunijā, kur izglītības tehnoloģiju nozare un uzņēmējdarbība izglītības tehnoloģiju jomā ir izvirzīta kā viena no valsts prioritātem,” uzsver autore.
Pētījuma rezultāti apstiprina pētījuma sākumā izvirzīto hipotēzi, ka Latvijas izglītības uzņēmējdarbības ekosistēma ir sadrumstalota un neveicina izglītības nozares produktu radīšanu un ieviešanu.
20. maijā Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto gadu organizēja atklājumu un inovāciju pasākumu LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena. LU doktoranti, maģistranti un zinātniskā grāda pretendenti piedalījās Zināšanu agorā, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām. “Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu. Šogad “Zināšanu agorā” ar vadmotīvu “Zinātne bez robežām” izskanēja pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus, pētījumu stāsta veidošanai izmantojot četras stihijas – gaisu, uguni, ūdeni un zemi, tādejādi veidojot mazliet neierastu saktu uz LU plašo pētījumu tēmu un jomu.
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
Virtuālais kultūrvēsturiskais mantojums – jaunas atceres formas vai postmodernisma rezultāts? Ar pētījuma atziņām par virtuālo kultūrvēsturisko mantojumu jauniešiem Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes maģistrante Elizabete Grinblate iepazīstināja klausītājus Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas Zināšanu agorā, saņemot stipendiju par godalgotu vietu. Latvijā šis ir pirmais pētījums par sarežģīta mantojuma digitalizāciju tieši caur virtuālās realitātes prizmu.
“Sarežģītais kultūrvēsturiskais mantojums rosina domāt, kura un kāda veida pieredze tiek uzskatīta par svarīgu. Tuvojoties laikam, kurā holokausts un 20. gadsimta sarežģīto notikumu liecenieki vairs dzīvos tikai atmiņās un paaudzes nodotos stāstos, publisko atmiņu institūcijām jeb memoriāliem un muzejiem ir jāatrod veidi, kā uzturēt piemiņu, izglītot, radīt autentisku pieredzi,” par pētījuma aktualitāti skaidro E.Grinblate.
Jāatzīmē, ka dažādās digitālās iniciatīvas kļūst par normu un akadēmiskajā literatūrā arvien plašāk tiek pētīti tādi koncepti kā virtuālais mantojums, imersīvās tehnoloģijas, digitālā pašreprezentācija. Virtuālā realitāte apzīmē digitālu trīsdimensionālas telpas vai vides simulāciju, kas ļauj cilvēkam interaktīvā veidā ar šo simulēto realitāti mijiedarboties. Jāatzīmē, ka digitālo inciatīvu pavērsiens arī pats par sevi var būt strīdīgs un ētiski izaicinošs, ņemot vērā, ka tiek runāts par sarežģīto mantojumu.
Studente pētīja 2020. gadā Žaņa Lipkes memoriālā iznākušo Žaņa Lipkes bunkura virtuālās realitātes pieredzi. Šis prototips attaino Lipkes ģimenes stāstu no jaunākā dēla Zigfrīda jeb Ziga perspektīvas. “Jaunākā paaudze sagaida jaunus un interaktīvus informācijas avotus un publisko atmiņu institūcijām ir jābūt gatavām šādam pieprasījumam. Lipkes bunkurs ir virtuālā mantojuma piemērs, piedāvājot jaunus veidus, kā pieminēt un atcerēties šādu ģimeņu labos darbos un notikumu lieciniekus,” uzsver studente.
“Digitālās inicatīvas pārkāpj arī ģeogrāfiskas robežas, radot ilgtspējīgu veidu kā var ieskatīties citu valstu kultūrtelpās. Postmodernisma muzeoloģijas ietvaros liela uzmanība tiek pievērsta publisko atmiņu institūcijām, kuras ar vien aktīvāk kļūst par ētiskām cilvēktiesību, iekļaušanās un daudzveidības aģentiem,” min pētniece. Pētījums par kultūrvēsturiskā mantojuma digitalizāciju tiks turpināts un pētīts vēl padziļinātāk.
20. maijā Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto gadu organizēja atklājumu un inovāciju pasākumu LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena. LU doktoranti, maģistranti un zinātniskā grāda pretendenti piedalījās Zināšanu agorā, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām. “Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu. Šogad “Zināšanu agorā” ar vadmotīvu “Zinātne bez robežām” izskanēja pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus, pētījumu stāsta veidošanai izmantojot četras stihijas – gaisu, uguni, ūdeni un zemi, tādejādi veidojot mazliet neierastu saktu uz LU plašo pētījumu tēmu un jomu.
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.